Mūsdienās Skrīveros darbojas dažādi uzņēmēji un amatnieki, kas piedāvā unikālu produkciju un pakalpojumus. Atskatoties vēsturē, Skrīveri ir bijuši ietekmīga rūpniecības centrāle, kuras vēsture aizsākās pirms pirmā pasaules kara. Šajā rakstā uzzināsiet mazliet vairāk par galvenajām Skrīveru rūpniecības fabrikām, cehiem un kombinātiem.
1892.gadā Greineru dzimtai piederēja trīs no septiņām stikla fabrikām Vidzemē un viena no tām atradās Skrīveros, Morica Ādolfa Greinera pārvaldībā. Fabrikā pārsvarā ražoja stikla traukus un pudeles. Rūpniecībai izmantoja ar malku kurināmas podu krāsnis. Krāšņu kurināšanai tika iztērēti 5000 asu, aptuveni 15000 steru, malkas, katru gadu. Fabrika strādāja divās maiņās, visu diennakti. Strādnieki par darbu saņēma atšķirīgas algas, vīrieši – 40-80 rubļus, sievietes – 8 rubļus mēnesī. 1902.gadā Greiners pārdeva fabriku un izveidoja Rīgas stikla ražošanas firmu “Moric Greiner”.
Jau 1894.gadā Dukāta gaļas pārstrādes fabrika darbojās tuvākā un tālākā apkārtnē, taču 19.gadsimta beigās tā pārvērtās par uzņēmumu, kas 1909.gadā nodarbināja vairāk kā 50 strādniekus. 20.gadsimta 20.gados Dukāts piedāvā Rīgas, Ogres Vitebskas un Skrīveru iedzīvotājiem ne tikai gaļas izstrādājumus, bet arī zivju konservus, sieru un sviestu.
1910.gadā, vienu no modernākajām linu pārstrādes fabrikām Baltijā “Dukāts” atvēra Skrīveros. No līdzīgām fabrikām ārzemēs aizguvis iestrādes, Dukāts izveidoja trīsstāvīgu ēku tieši linu vērpšanai. Pagrabstāvā atradās 80-100 zirgspēku liels dzinējs un akumulatori. Otrajā un trešajā stāvā – lina vērpjamās mašīnas. Vietējiem bija iespēja nodot linus pārstrādei, pretī saņemot naudu vai lina izstrādājumus. 1910.gadā bija paredzēts savērpt 300 birkavus, jeb, aptuveni, 50 tonnas linu.
20.gadsimta 60.-80.gados Vilnas pārstrādes cehā veica daudz dažādus darbus – tīrīja vilnu, veidoja jēldziju un to savērpa. No dzijas vēlāk ražoja lakatiņus, pārklājus, dekoratīvās segas un spilvendrānas. Gada griezumā ražošanai izlietoja 18 tonnas vilnas. Pēc darba cehā norisinājās aktīva sabiedriskā dzīve, kas izpaudās mazos iestudējumos, koncertos un citos pasākumos.
Skrīveros maizi cepuši vienmēr. 20.gs. 30.gados Skrīveros bija vairāki maizes cepēji, taču pēc otrā pasaules kara tika izveidota vienota maizes ceptuve, bet 60.gados Kalna ielas sākumā tapa jauna maizes ceptuve ar plašām telpām, piebraucamo rampu un noliktavu. Ap 70.gadu beigām, vienā maiņā izcepa 1.5 tonnas baltmaizes un 2,5-3 tonnas rupjmaizes.
20.gs. 20.gados pienu pieņēma Freiberga koppienotava, 1928.gadā uzcēla jaunu ēku. Jau 30.gados pienotava piederēja Robertam Kaktiņam, kurš to 1934.gadā pārdeva un par pienotavas vadītāju kļuva Otto Sulainis. Pienotavā ražoja augstās A klases krējumu un biezpienu.
Kopš 2005.gada, pienotavas ēkā atrodas “Skrīveru saldumi” ražotne, kas ražo “Gotiņa” konfektes, īrisa, marcipāna, šokolādes un citu desertu izstrādājumus un apmeklētājiem piedāvā ekskursijas un radošās darbnīcas.
Skrīveru pārtikas kombināts savu darbību uzsāka 1956.gadā, pārstrādājot augļus un ražojot ābolu sulu. 1957.gadā tika uzsākta konfektes “Gotiņa” un dažādu bezalkoholisko dzērienu ražošana, kā arī gurķu konservēšana. 1964.gadā sortimentā paradījās vafeles ar krēma pildījumu, gadu vēlāk skrīverieši kā vieni no pirmajiem uzsāka ražot dzērvenes pūdercukurā. Papildus tika izveidots desu cehs, kurā desmit gadu laikā saražoja aptuveni 1000 tonnu desu.
Paplašinoties ražošanas apjomam, palielinājās arī kombināta telpas un tika atvērti jauni cehi. Tika ražots arī bezalkoholiskais “Skrīveru dzēriens”.
Kombināts darbību pārtrauca 2005.gada 19.augustā, taču 2011.gada 27.jūlijā kombinātā sāka saimniekot Lūšu ģimene, tika atsākta leģendārās konfektes “Gotiņa” un citu saldo izstrādājumu ražošana, organizētas meistarklases un ekskursijas, kas apmeklētājiem tiek piedāvātas arī šodien.
Saldējuma pirmsākumi meklējami Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas ēdnīcas virtuvē, kur tika gatavots maigs un vijīgs saldējums. Bērni varēja iegādāties un baudīt baltu, rozā un banānu saldējumu.
2006.gadā tika dibināts uzņēmums SIA “Rozīne”. Pirmā iegādātā saldējuma mašīna saldējuma recepšu mēģinājumu laikā darbojās Sotnieku ģimenes mājas garāžā, taču vēlāk, 2008.gada 28.martā tika piereģistrēta kafejnīca, kurā tika uzsākta apjomīga saldējuma ražošana. Uzsverot ražošanas godīgumu (gatavots no dabīgiem produktiem) saldējums tika nosaukts par “mājas saldējumu”. Pircēji vēlējās uzzināt, kur rodas šis aukstais deserts, tāpēc pie nosaukuma tika pievienots vietas vārds – Skrīveri. Tādējādi radās zīmols “Skrīveru mājas saldējums”.
Šobrīd “Skrīveru mājas saldējums” viesus gaida kafejnīcā Skrīveros un piedāvā nobaudīt dažādu interesantu garšu saldējumu, kā arī saldējuma degustācijas un pagatavošanas piedzīvojumu!
Raksta saturs balstīts uz grāmatā “Skrīveru stāsti” atrodamo informāciju.
Informāciju sagatavoja Skrīveru tūrisma informācijas punkts, Daugavas iela 85, Skrīveri.