1949. gada 25. marta deportācija Latvijā aptvēra 44271 iedzīvotāju 95,4 procentus latviešus. Kā kulakus izsūtīja 29 030, bet kā nacionālistus – 13 095 cilvēkus. Pavisam ceļā uz specnometinājuma vietu un nometinājuma vietā nomira 5182 no visiem 1949. gadā izsūtītajiem.
Pļaviņu novada iedzīvotājus skāra deportācijas vilnis, jo īpaši Vietalvas, Odzienas, Aiviekstes, Klintaines pagastus. Vairāk kā 50 ģimenēm veciem un jauniem, sievietēm, bērniem, zīdaiņiem un sirmgalvjiem 1949. gada 25. marta rītā bija jāpamet savas dzimtas mājas un bruņotu karavīru pavadībā jādodas uz dzelzceļa staciju, kur tos jau gaidīja vilcienu vagoni, lai tālāk tos vestu uz Krasnojarskas, Novosibirskas, Tomskas, Irkutskas vai Omskas tālajiem apgabaliem.
Vestu ar mērķi, lai cilvēki nekad neatgrieztos savā dzimtenē.
Deportācijās cietušo un dzīvību atdevušo cilvēku atcerei un cieņā par visu to, ko viņi pārcieta tālajā Sibīrijā, Pļaviņu dzelzceļa stacijā 1990. gada 25. martā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuras atklāšanas pasākumā piedalījās vēsturnieks, LTF dalībnieks Odisejs Kostanda.