Dabas vērtības Jaunjelgavā #AtklājAizkraukli

Viena no Aizkraukles novada bagātībām ir daba. Tā ne tikai piesaista tūristus no tuvākām un tālākām vietām, bet arī aicina uz mirkli apstāties un novērtēt to, kas atrodas mums apkārt. Pavasaris ir laiks, kad dabas objekti un ainavas izskatās izteikti maģiski - plaukst zaļi pumpuri, zied baltas ievas, plūmes un ābeles, matos spēlējas vējš un zaļos zāles stiebrus izkrāso dzeltenas, saules apspīdētas pienenes...

Aizkraukles novada Jaunjelgavas pusē dabas vērtības ir īpašas - te atrodas upe, kas pazūd pazemē un atkal izplūst augšpusē, sēravots, kas jau sen zināms kā dziedniecisks, kā arī dažādas interesantas vietas, piemēram, karsta kritenis, kuru nav iepazinuši pat daudzi vietējie iedzīvotāji!

Šovakar #AtklājAizkraukli ietvaros kopā ar Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkts iepazīsim - kādus dabas objektus apskatīt viesojoties Daugavas kreisajā krastā?

• Pagrabkalni ir Latvijas augstākās iekšzemes jeb eolās kāpas Taurkalnes mežu masīvā Daudzeses pagastā. Augstākā Pagrabkalnu virsotne sasniedz 95 metrus, bet līdz jūrai te ir vairāk nekā 100 km. Pagrabkalni ir īpaši- šeit ir derīgo izrakteņu ieguves vieta. Esot teritorijā jālieto augstas redzamības apģērbs!

     GPS: 56.53188826193879, 25.08945582320488

Foto: 3plusceļo

• Poķu/Ellītes sēravots izplūst no Ellītes purva. Ir iekopta ūdens pasmelšanas vieta, taka ar atpūtas vietu un informācijas stendiem. Avots ieguvis popularitāti kā dziedniecības avots. Senos laikos no avotiem ņemtas dūņas ārstniecības nolūkos.

GPS: 56.485932598076865, 25.260842126430543

Foto: Latvijas senvietas / Latvian ancient sites

• Visā savā krāšņumā pārdzīvojis 1903.gada Krustpils dzelzceļa būvētāju lielo vēlmi šo milzeni pārstrādāt šķembās, Staburaga pagastā visā savā krāšņumā un 2,9 x 6,1 x 2,5 metru apmērā gneisa milzenis mūs sagaida vēl šodien. Šķiet, ka 20.gadsimta sākumā šķembas bijusi deficīta prece – cits iemesls nenāk prātā, mēģinot saprast rakstnieces Māras Svīres aprakstīto dzelzceļa būvētāju rīcību: "Sakūra ugunskuru, meta klāt pagali pie pagales, un, kad bija diezgan kurināts, šāva aukstu ūdeni virsū, lai plaisā un plīst. Nočūkstēja briesmīgi, sutas mākonis uzšāvās varens... Kad suta noplaka, vīri skatījās, kas ar akmeni. Tavu brīnumu - sveiks un vesels, it kā pārbaudījumu nebūtu bijis!"
  Akmeni ar taisnstūrveida virsmu 20 kvadrātmetru platībā atradīsi Ādmiņu kalna slīpajā dienvidu nogāzē.

GPS: 56.52424748457702, 25.516994055746046

• Lauces upes senielejas krastā atrodošais Sērenes karsta kritenis ir sezonāla avota izplūdes vieta vecās akmenslauztuvēs. Te uzskatāmi redzami Pļaviņu svītas dolomītu slāņu atsegumi. Bedres apakšā ceļotājs stāv zem ūdenskrātuves līmeņa! Ziemeļu virzienā atrodas Dabas piemineklis Korkules sausgultne ar ūdensrjējiem. No bijušā Korkules purva, cauri Sērenes zivju audzētavai tekošais grāvis izveidojis palielu gravu. Tās gultnē ūdens pazūd pazemē, lai pēc 0,5 km daļa no tā izplūstu Lauces stāvkrastā.

GPS: GPS: 56.568977, 25.233927