Vai zināji, ka Skrīveros reiz bijusi lepna pils?

Vai zināji, ka Skrīveros reiz bijusi lepna muiža un pils? Atšķirsim Skrīveru vēstures grāmatas lapaspuses un iepazīsim aizgājušo godību! Iespējams, muižas drupas vairākkārt esi redzējis, taču neesi atpazinis…

Skrīveru muiža veidojusies 16. gs. beigās. Hercogs Gothards Ketlers to atdāvināja S. Rēmeram, un no šī īpašnieka muiža ieguva savu vācisko nosaukumu “Romershof”. Zviedru Vidzemes laikā muižu ieguva Kokneses skrīveris Johans Nīmeijers, no kā cēlies tās latviskais nosaukums "Skrīveri". Pēc viņa nāves muižu ieguva Mārtiņš Šulcs fon Ašerādens. 1874. gadā Rēmershofas muižu nopirka Augusts fon Siverss un to mantoja viņa dēls M. fon Siverss. Viņa personā muiža ieguva prasmīgu un vērienīgu saimnieku, bet apkārtnes zemnieki - nežēlīgu un skopu kungu.

Skrīveru muižas pils celta neoromānikas stilā, no 1881. līdz 1887. gadam, tās uzdevums bija ne tikai radīt ērtu mājokli īpašniekam, ģimenei un tās viesiem, bet arī simbolizēt muižniecības varenību, aristokrātiskās tradīcijas, turību. Tās celtniecību apraksta arī Andrejs Upīts savā kultūrvēsturiskajā romānā «Zaļā zeme».  

D.Bruģis par ēku rakstījis tā: "Pils fasādes klāja uzsvērti rupjš, nelīdzens, tumši krāsots apmetums, kam acīmredzot vajadzēja vēl pastiprināt celtnes pirmatnējības noskaņu... Vērojot pili no galvenās ieejas puses, tā varēja šķist nedaudz statiska un neinteresanta, taču arhitekts acīmredzot visu uzmanību bija veltījis tieši ainaviski efektīgākajai - pret Daugavu vērstajai fasādei. Uz augstās klinšu kraujas paceltā ēka patiešām pauda īsti ziemeļniecisku skarbumu un mežonību…”

Savukārt, mums visiem pazīstamā Skrīveru dendroloģiskā parka izveide sākās 1891. gadā. M. fon Siverss ar dendroloģiju un mežsaimniecības ekonomiku aizrāvās jau studiju laikā, Tērbatas Universitātē mācoties dabaszinātnes un ekonomiku. M. Siverss tiek dēvēts par izcilāko tā laika augu mednieku, jo visi koki dendrārijā tika izaudzēti tikai no sugu augšanas dabiskajā areālā ievāktām sēklām.

1905. gada revolūcijas laikā Skrīveru muižas pils kļuva par Vidzemes muižniecības "Selbstschutz" organizācijas štābu un nonāca revolucionāru ielenkumā. Tā tika ieņemta un nodedzināta. Pēc revolūcijas pili atjaunoja, taču Pirmā pasaules kara laikā to sagrāva vācu artilērija. Muižas pili vairs nekad neatjaunoja un vēlāk nojauca.

Mūsdienās no pils pāri palicis tikai vēl tagad redzamais torņa fragments. Vēlāk tam tika piemūrēti daži pakāpieni, lai būtu neliels skatu tornītis. Saglabājušās arī iespaidīgās akmens kāpnes, kas ved uz Daugavu, kā arī, protams, izcilais parks. 

Foto - Zudusī Latvija