Daugavas ielejas ģeoloģija un vērtības mūsdienās

Daugavas ielejas ģeoloģija

Pateicoties ģeoloģijas un ģeomorfoloģijas zinātnēm, kuras pēta Zemes attīstības vēsturi, uzbūvi, reljefa formas un procesus, kas tās radījuši, mūsdienās varam gūt priekšstatu, kā veidojusies un izskatījusies Daugavas senieleja pirms tās applūdināšanas.

Senielejai, posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei, bijušas vairākas terases ar aptuveni 30 metru augstiem dolomītu stāvkrastiem. Pie Aizkraukles Daugava iezīmējās vairākos līkumos – Rikas, Glemžu un tur, kur šobrīd redzams lielais Pļaviņu HES aizsprosts, bijis Miemēnu līkums.  Iepretim pilsētai krasti bija zemāki ar plašu palienu un veidoja skaistas terases.

Pēc ģeoloģiskās izpētes urbumiem Pļaviņu HES aizsprosta rajonā redzams, ka senais kanjons sniedzas dziļāk par divdesmit līdz četrdesmit metriem zem tagadējā jūras līmeņa. Ledājiem kūstot, no augstienēm Daugavas ieleju aizpildīja māli, mālainas smiltis, bet no virspuses pārsedza vairākus desmitus metru biezs akmeņaina māla slānis, lieli dolomīta blāķi un laukakmeņi Aizkraukles pilsētas pusē.

Šodienas ūdenskrātuves plašumi liek aizdomāties par zudušajiem dārgumiem ainavā, kuri aplūkojami vairs tikai mākslas darbos, fotogrāfijās un kinohronikās - Lorolejas klints, Velna atvars, Oliņkalns, Liepavots, Staburaga klints u.c. objekti.

Mūsdienās, braucot pa upi ar laivu, plostu vai kuģīti, abos Daugavas krastos dažviet vērojamas līdz četrus metrus augstās kādreizējo klinšu malas.

Daugavas ielejas ģeoloģiskās vērtības mūsdienās

Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Skrīveriem vēl joprojām ir saglabājušās dažādas ģeoloģiskās vērtības, kuras pieejamas apskatei.

Piemēram, lejpus Pļaviņu HES aizsprosta, no Aizkraukles pilsētas līdz Skrīveriem, atrodas dabas parks “Daugavas ieleja”, kas ir vienīgais dabiskais, HESu celtniecības darbos nepārveidotais Daugavas ielejas posms, kura robežas saglabājušas visas upes izveidotās terases. Parks ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.  Daugavas krastu bagātība galvenokārt ir cietie pamatieži – dolomīts, kaļķakmens un citi. Netālu no “Cepļu” mājām Aizkraukles pagastā, “Dabas koncertzāles” amfiteātrī, atrodas viens no ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem - Cepļa dolomīta atsegums, kuru veido divi lielāki un virkne sīkāku dolomīta atsegumu, arī avoksnāji un avoti.

Vēl ievērojams ģeoloģisks objekts Aizkraukles novada teritorijā ir Kraukļa klintis (Klintaines pagastā). Klinti veido senās devona jūras noguluma ieži – dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Neparastas un interesantas vietas ir arī mazo upju pieteku sausgultnes, karsta kritenes, un pazemes upes. Upītes plūst un tad izzūd, aiz sevis atstājot vien sausu gultni.
Šādu skatu var novērot Klintaines, arī Rīteru sausgultnēs un krasta kritenēs, kā arī Korkuļu sausgultnē un pazemes upē. Upītes pazūd, izlīkumo caur plašo dolomītu pazemes plaisu tīklu un tad atkal parādās virszemē strautu veidā, vai arī neredzamas ieplūst hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē.

Projekts “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” (LLI-483, GEOTOUR), tiek īstenots Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam.

Projekta mērķi ir radīt ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu, palielināt apmeklētāju plūsmu reģionos, uzlabot zināšanas un izpratni par unikālajām dabas vērtībām.

 Projekta kopējais finansējums: 649 972,15 EUR (t.sk. ERAF finansējums - 552 476,31 EUR), Aizkraukles pašvaldībai piešķirtais finansējums ir 165 913.42 eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 141 026.40 eiro, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 24 887.02 eiro.

 Informācija par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020.  gadam  http://www.latlit.eu,

Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa http://europa.eu/

 Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.

Par šo publikācija saturu pilnībā atbild Aizkraukles novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.