No senās Ašerādenas līdz mūsdienu Aizkrauklei

Daugavai vienmēr bijusi liela nozīme Aizkraukles vēstures līkločos.

Aizkraukles senvārds no vācu valodas – Ašerādena - ceļojis līdzi cilvēkiem un apdzīvotajai vietai, kas dažādos gadsimtos ir atradusies dažādās vietās – vairāk uz leju vai uz augšu Daugavas krastos. Vēl nesenā pagātnē, kļūstot par celtnieku ciematu Stučku un tagad Aizkraukli.
Kas raksturo gan seno, gan mūsdienu Aizkraukli?

Viduslaiku Indriķa hronikā aprakstītie notikumi pie Aizkraukles pilskalna un senās tirdzniecības pilsētas. Toreiz tur bijusi pārceltuves vieta un Daugavu krustojis ceļš, kas no Kurzemes caur Zemgali un Sēliju veda uz Vidzemi. Arī tautas eposā “Lāčplēsis” apdziedātais, pilskalnā dzīvojošais pilskungs Aizkrauklis un viņa meita Spīdala.

Tāpat arī nepilnu kilometru no Aizkraukles pilskalna esošā Aizkraukles vecā luterāņu baznīca ar savu 3 gadsimtus garo vēsturi. Zobenbrāļu ordeņpils pie Karikstes upītes ietekas Daugavā un 18. gadsimta vidū Aizkraukles muižkunga Šulca fon Ašerādena izdotie pirmie zemnieku likumi jeb “Zemnieku tiesa”, kas dzimtļaudīm piešķīra plašākas tiesības. 
Tomēr, visspilgtāk tagadējo Aizkraukli Daugavas krastā, raksturo viens no Padomju Savienības stratēģiski svarīgajiem infrastruktūras objektiem – Pļaviņu hidroelektrostacija, kuru 20. gs. sešdesmitajos gados būvēt ieradās celtnieki no visas plašās Padomju Savienības. Pilsētas sākums bija gana izaicinošs, jo sākotnēji celtnieki dzīvoja teltīs, tad barakās, līdz beidzot tika uzbūvēti piecstāvu nami. Jaunā pilsēta tika nosaukta kādreizējā pirmās padomju Latvijas Republikas vadītāja Pētera Stučkas vārdā, 1967. gada 10. janvārī kļūstot par rajona centru. Sākoties atmodai, 1990. gadā Stučku pārdēvēja par Aizkraukli.

Laiki mainās un šī vieta mainījusies tiem līdzi. Šodien Daugava ir ikviena aizkrauklieša kaimiņš – tās plūdums redzams gandrīz katrā logā!

Pati pilsēta ir maza un mierīga. Cilvēcīga un draudzīga. Bez lielības un greznības. Šeit vienuviet apskatāmi kultūrvēsturiskie, industriālie un mūsdienu stila sajaukumi. Par to var pārliecinieties, dodoties pastaigā pa Daugavas promenādi, izstaigājot pilsētas centru un muzeja “Kalna Ziedi” kultūrvēsturisko kompleksu.

Projekts “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” (LLI-483, GEOTOUR), tiek īstenots Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014. - 2020. gadam.

 Projekta mērķi ir radīt ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu, palielināt apmeklētāju plūsmu reģionos, uzlabot zināšanas un izpratni par unikālajām dabas vērtībām.

 Projekta kopējais finansējums: 649 972,15 EUR (t.sk. ERAF finansējums - 552 476,31 EUR), Aizkraukles pašvaldībai piešķirtais finansējums ir 165 913.42 eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 141 026.40 eiro, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 24 887.02 eiro.

 Informācija par Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020.  gadam  http://www.latlit.eu,

Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa http://europa.eu/ 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.

Par šo publikācija saturu pilnībā atbild Aizkraukles novada pašvaldība, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Saite uz pašvaldības mājas lapu par projektu LLI-483 “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā'' | Aizkraukles novada pašvaldība