Jaunjelgava toreiz un tagad

Mūsdienu steidzīgajā ritmā cilvēki bieži vien nepamana sīkumus un neaizdomājas par lietu vēsturi. Viss liekas tik ierasts... Diez kā viss izskatījies agrāk? Jaunjelgavā rosība ir notikusi vienmēr, tādēļ ieskatīsimies pilsētas vēsturē un palūkosimies, kas tad šajās vietās notiek mūsdienās?

• 1912. gadā celtais pilsētas rātsnams jūgendstila formās, iespējams, ir interesantākais un lielākais jūgendstila piemineklis Latvijas mazpilsētās. Ēkas fasādi rotā skulpturāli veidojumi, tajā, līdzīgi kā šī paša laika Rīgas namos, jūtami neoklasicisma elementi, vienlaikus ar muižas veidolu atdarinot lauku muižu kungu mājas. Parkā pie rātsnama atrodas pilsētas simbols – guļoša zelta krāsas lauva. Mūsdienās gan Lauva, gan Jaunjelgavas vēsturiskais centrs ir 17.-19. gadsimta valsts pilsētbūvniecības piemineklis.
• Lauvas skulptūra atradās Jaunjelgavas tirgus laukuma vidū, no artēziskās akas šļācies spirgts un garšīgs ūdens. Kad laukuma vienā galā nolika Staļina, bet otrā – Ļeņina pieminekli, lauvai gods vairs nepienācās. Savienojumu ar dziļurbumu likvidēja, bet pašu "nezvēru" nobīdīja maliņā. 80.gadu beigās Lauvas skulptūra atkal atgriezās kādreizējā tirgus laukumā. 2011.gadā atklāja atjaunoto Lauvas skulptūru.
• Pilsētas rātsnama ēka celta īsi pirms Pirmā pasaules kara, toreizējā pilsētas galvas Feierābenda laikā, dārza, restorāna un vecā ugunsdzēsēju nama vietā. 1912. gadā celtās divstāvu ēkas abas fasādes bagātina skulpturāli veidojumi. Ēka ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Vēsturiski nams pārcietis vairākus plūdus un divus pasaules karus, taču tas joprojām turpina priecēt tuvākus un tālākus viesus.
• Pa Daugavu, starp Jaunjelgavu un Skrīveriem, satiksme pastāvējusi jau vairākus gadu simtus. Vēsturiski satiksmi nodrošināja pārceltuves un kuģīši. Tiem bijis vismaz 12 nosaukumu: „Gulbis”, „Lāčplēsis”, „Partizāns”, „Jaunjelgava’, „Salaca”, „Daugava”, „Ķegums” u.c. Pašlaik sezonāli šajā vietā darbojas kuģītis “Balta Kaza”. Ūdens tūrisma centrs “Balta Kaza” sniedz pārceltuves pakalpojumu no Skrīveriem uz Jaunjelgavu, kā arī ekskursijas un izbraucienus ar kuģīti “Balta Kaza”, vai motorlaivu “Āzītis”.
• Sākotnēji Jaunjelgavā ir bijusi 1818. gadā celta koka kapela, kas bijusi veltīta Svētā Ignācija godam un administratīvi atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Pašreizējo baznīcu Svētā Krusta godam uzcēla Skaistkalnes prāvests Augustīns Luško 1902. gadā vecās koka kapelas vietā.
• 1919. gada cīņās pret Bermontu kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atklāšana Jaunjelgavas kapos 1926. gada 18. novembrī. Uz pieminekļa uzraksts - Brīvībai dzimu, par brīvību kritu, lai brīvību bauda, kam liktens to lēmis. Varoņu nāvē par Latviju krituši 1919.g. novembrī: Andrejs Kampars, Aleksis Pētersons, Teodors Jespers, Antons Balčunas, Andrejs Krūklis, Staņislavs Balulis.
• Kādreiz Jaunjelgavas centrā bijusi ne tikai katoļu, bet arī luterāņu baznīca. Tā atradās pilsētas centrā starp Jelgavas un katoļu ielu. – uz augsta cokola celta garenbūve ar sakristeju, izvirzītu torni un divām simetriskām mūra piebūvēm pie tā. Celtnes galvenais akcents – tornis ar augstu poligonālo smaili ar galeriju un četriem erkerveida tornīšiem. 1947.gadā baznīca nodega, pāri palikušos baznīcas mūrus noārdīja un pamatus nolīdzināja.