Patiesi unikāla vieta, kas ne viena vien nezinātāja prātā rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Kā gan savādāk, ja labi izteikta upe ar skaistu, smilšainu gultni, kas tek pa pašas izveidotu 10-15 metrus dziļu gravu ar biezu, pirmatnēju un džungļiem līdzīgu veģetāciju pēkšņi pazūd? Pazūd ūdens un tam seko arī izteiktā ieleja un smilšainā gultne. Ja jaunatklājēja gars tomēr ņem virsroku un enerģijas nezūdamības likums liek meklēt, kur tad īsti upe palikusi, 300 metrus tālāk, Lauces stāvkrastā, Tu atradīsi atbildi.
Pēc pazušanas pazemē upe atgriežas virszemē Lauces stāvkrastā, kur 20 metrus zem klinšainās gravas augšējās malas mutuļodama iztek vesela upe! Sniega kušanas ūdeņi un lietavas, kas krietni papildina visu Latvijas upju ūdens krājumus, izceļ arī šīs pazemes upes straujo dabu.