Sērenes muižas manteļskurstenis

Sērenes manteļskurstenis piederējis kādreizējai Sērenes muižas ēkai, kas nav vairs saglabājusies. Tas ticis būvēts 18. gs. kā virtuve ar nelielu platību. Apvalkdūmenis celts no plakaniem, neliela izmēra dolomīta gabaliem, savukārt skursteņa augšējās daļas noslēgums būvēts no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem. Skursteņa platība uz zemes ir 6m2, bet uz augšu tas ir sašaurināts. Apkārt skurstenim bijusi uzbūvēta četrstūra formas koka celtne, blakus pagrabs, kuram ir divas izejas. No tām viena ar pazemes eju savienota ar virtuvi (aizmūrēta). Otras durvis ir virszemē. Pagrabā visu gadu ir 6⁰C. Tiek uzskatīts, ka tas ticis izmantots kā vīna pagrabs.

Senie manteļskursteņi jeb apvalkdūmeņi bija bieži sastopami 16. -19. gadsimta muižu ēkās. Tie bija ne tikai funkcionāli (apsildīja telpas un kalpoja ēdiena gatavošanai), bet bija arī daļa no reprezentatīvās muižas virtuves vai dzīvojamās zonas interjera. Izcelsme šādam skurstenim meklējama viduslaikos, kad, līdz ar pilsētu attīstību vairākstāvu namos, virs pavarda, aizsardzībai pret uguni un dzirkstelēm, sāka izmantot konusveida uzjumteņus.

Latvijā manteļskursteņi parādījās 16.gs līdz ar reģionālo sakaru attīstību Baltijas jūras kultūru ietekmē, īpaši no Ziemeļvācijas, kur tie bija plaši izmantoti. Apvalkdūmeņi vairāk bija izplatīti Kurzemē un Zemgalē, tajā skaitā vēsturiskajās Sēlijas zemēs.

Apvalkdūmeņiem lielākoties ir pudeļveida forma, tomēr tie ir dažādi. Virtuves nišā bijuši iebūvēti mazāki, muižās un pilīs- visai grandiozi, apvienoti ar citām funkcijām. Manteļskursteņos no jumta augšas uz egles koka ārdiem sakārti āķi ar gaļu, kas skursteņa dūmos žāvējas ilgi un lēni, tā iegūstot dūmotai desai līdzīgu kārumu. Iekarot produktu augstu skurstenī, tas bija droši pasargāts gan no suņiem un kaķiem, gan  no pelēm un žurkām.