Aicinām doties pastaigā pa seno Kalēju ielu Neretā!

Pastaiga – ekskursija pa seno Kalēju ielu Neretā.

Nereta kā biezi apdzīvota vieta ap baznīcu un krogu sāka veidoties pagājušā gadsimta 20. gados. Iepriekš šeit pletās Mācītājmuižas lauki, kuriem piekļāvās attālākās zemnieku sētas.

Neretas ciems savu ekonomisko uzplaukumu starpkaru periodā piedzīvoja pateicoties Neretā notiekošajiem tirgiem un 1. Pasaules karā uzbūvētajam šaursliežu dzelzceļam. Šajā laikā sāka veidoties apbūve ap tagadējo Kalēju ielu.

 Pirmsākumos, pagājušā gadsimta 20. gados, ielas nosaukuma nemaz nebija. Katrai mājai bija savs māju vārds. Tagadējā Kalēju iela sākās pie mājas ar nosaukumu “Austrumi”. 1926. gadā to cēlis aptiekārs Vilis Skaburskis, tās pirmajā stāvā bija aptieka un provizora dzīvoklis.

‘’Austrumiem’’ sekoja nākošā māja “Ginteri’’. Tā piederēja lielai ebreju dzimtai Jakobsoniem, kuri gāja bojā nacistiskās Vācijas noziedzīgajā holokaustā 1941. gada jūlijā. Viņiem piederēja dzelzs un ādas preču tirgotava. Ebreji bija lieli tirgotāji un amatnieki. Bet ne vienmēr viņiem veicās ar veikalu lietām. 1932. gada preses sludinājumā varam lasīt: “Pārdod ūtrupē Moiseja Jakobsona kustamo mantu, sastāvošu no izkaptīm, jaunām koka tupelēm un dažādas kaļamas dzelzs, manta novērtēta par 600 latiem un firmas Shell zāles pļāvējs par 400 latiem’’.

Nākošā māja ar skaistu vārdu “Staburagi”. Tās īpašnieks – tālbraucējs kapteinis Rieksts šo māju būvēja kā īres namu. Pēc savas arhitektūras ar savu lielo majestātisko stāvu, tas ievērojami atšķīrās no pārējās apbūves.

“Ieviņas’’ – māju būvējis Fricis Ieviņš, kurš kapitālu sakrājis strādādams Neretas dzirnavās. Šī ēka ievērojama ar to, ka tās kreisajā pusē atradās ebreju lūgšanu nama telpa – sinagoga. Vēlāk šajā ēkā apmetās uz dzīvi fotogrāfs Karjagins, šeit arī bija viņa fotosalons.

Nākošā māja ar vārdu “Birzītes’’. Tās cēlājs un īpašnieks neretietis Ernests Daugavietis. Pats īpašnieks bija amatnieks ar zelta rokām. Mājā atradās viņa uzņēmums – manufaktūra, kā arī galantērijas un pārtikas preču tirgotava. Saimnieka meita aktrise Lilija Daugaviete kļuva par ievērojamā latviešu teātra mākslas meistara Jāņa Kubiļa sievu.

Ielas pretējā pusē atradās Neretas tirgus laukums. Ar saviem lopu tirgiem Nereta bija pazīstama jau tālā senatnē. Lielie tirgi notika 2 reizes gadā un ilga 3-4 dienas, kad saradās tūkstošiem apmeklētāju kā no Latvijas tā Lietuvas. Visvairāk pircēju bija lētajiem leišu zirgiem. Pagājušā gadsimta 30. gados Neretas tirgus laukumā uzstājās Jēkaba Baloža ceļojošais cirks. Tika uzstādīta telts, kur uzstājās vingrotāji, ķēžu rāvēji un dzīvnieku dresētāji. Vēlāk Neretas mācītājs Artūrs Dūmiņš rakstīja : “Jau 1. brīvvalsts laikā tirgi notika katru trešdienu. Tā katram neretietim bija svinamā diena un mani rentnieki to izbrīvēja jau noslēdzot darba līgumu’’.

Acīmredzot tuvais tirgus laukuma placis ļāva Jānim un Jūlijai Brūveriem savā mājā ‘’Bodnieki” uzturēt tējnīcu un vairākus īres dzīvokļus. Šajā mājā dzīvoja un praktizēja viena no labākajām zobārstēm apriņķī Ida Beitlere ar savu dēlu Mozu. Arī šie cilvēki gāja bojā ebreju iznīcināšanas laikā 1941. gadā, kad Latviju bija okupējusi nacistiskā Vācija.

Nākošā māja piederēja Ernestam Tomam. Tajā atradās viesnīca “Zemgale’’ un krogs. Stāsta Ernesta Toma mazdēls Andris Beņķītis: “Krogs bija pamatbizness. Vectēvs lepojās ka lepnākais krogs Neretā, jo bija divas zāles. Viena bija parastā zāle, kur vislielākais apgrozījums bija slaveno Neretas tirgu dienās. Otra bija domāta turīgiem klientiem, jo tā bija biljarda zāle. Tajos laikos uz alkoholu bija valsts monopols, lai ar to tirgotos bija jāiegādājas licence. Ja tika pārkāpti valsts noteiktie likumi – licenci atņēma un to atgūt vairs nevarēja’’.

Iespējams nākošajai mājai ir liela loma pie ielas nosaukuma – Kalēju iela. Tur atradās smēde. Mājas vārds bija ‘’Kalēji”. Tā piederēja kalējam Arturam Apiņa. Vēl padomju periodā viņam bija izdevies saglabāt savu smēdi un tajā tika sniegti kalēja tradicionālie pakalpojumi.

Kalēju ielas noslēgumā atradās paliels savrupnams ‘’Tirdznieki”, kurš piederēja veterinārārstam Jānim Sūrumam. Tur atradās arī viņa veterinārārsta prakses vieta.

Lielākā daļa no Kalēju ielas namiem padomju periodā tika nacionalizēti, daudzi arī pārbūvēti, nomainot tradicionālās tirgotavu vietas ar dzīvokļiem, tādējādi zaudējot lielos skatlogus, stiklotās veikalu ieeju durvis un slēģus.

Kalēju ielai vairākkārt ir ticis mainīts nosaukums.  Pagājušā gadsimta 50. gados tai tika dots vārds Kalēju iela, vēlāk pasaulei atklājot kosmosu, tā tika pārdēvēta kosmonauta Jurija Gagarina vārdā. Jādomā, ka neretiešiem nebija saistošs šis nosaukums, ja nu vienīgi bufetei “Kosmoss”, kura padomju periodā darbojās pretī senajam tirgus laukumam. Latvijai atgūstot neatkarību, iela atguva tās skaisto, vēsturisko nosaukumu Kalēju iela.

Marika Sūruma

Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja