Baudi daudzveidīgo dabu Pļaviņu apvienībā!

Lai dotos dabā, nav nepiemērotu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs! Saģērbies atbilstoši laikapstākļiem un dodies baudīt daudzveidīgo dabu Pļaviņu apvienībā.

.

• Klintaines sausgultne 

- Karsta procesu ietekmē Pļaviņu apkārtnē esošā Klintaines upīte pamazām pazūd, aiz sevis atstājot vien sausu gultni. Tā ir aizsargājams dabas objekts valstiskā līmenī, un tās teritorija daļēji atrodas Klintaines dabas liegumā, kā arī Daugavas senlejā.

- Dabas pieminekli veido Klintaines jeb Būdas dzirnavu upītes ieleja ar upes gultnē esošajām kritenēm – ūdensrijējiem un sausgultnes posmu. Upītes gultnes augšgalā, tās malās atrodas sīki dolomīta atsegumi.

-  Šis dabas veidojumu komplekss ir nozīmīgs visas Latvijas mērogā kā viena no izteiksmīgākajām un vieglāk pieejamajām ūdensrijēju izpausmes vietām.

-  Apkārtnē daļā pļavu nav bijušas uzartas un regulāri apsaimniekotas, tāpēc ir tipisks dabisko pļavu paraugs, un te sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas. Te iespējama mierīga dabas baudīšana, pie objekta uzstādīts informatīvais stends, kur pieejamas ziņas arī par tuvējās apkārtnes pastaigu un velo maršrutiem.

GPS: 56.58336, 25.59012

•  Robežakmens jeb Stukmaņu Pētera akmens  

- Akmens ir viens no četriem Lokstenes robežakmeņiem. Tas uzlūkojams kā senākais datētais robežakmens Latvijā, tajā iekalti Rīgas arhibīskapa un viņa vasaļa Vrangeļa ģerboņi (arhibīskapa īpašuma zīme – bīskapa krusts un zizlis – joprojām labi saskatāma). Saukts arī par Zviedru akmeni un Lielo akmeni, tas ir labi pazīstams kultūrvēsturisks objekts jau vairākus gadsimtus.

 - Akmenim ir interesanta vēsture. 1437. gada dokumentā, kur aprakstīta Lokstenes pilsnovada robeža, minēti četri akmeņi ar iekaltiem krustiem un Vrangeļa ģerboni. Minēto robežakmeņu sakritība ar 1839. gadā Fr. Kruzes sastādīto plānu, kurā viens no četriem robežakmeņiem noteikti identificējams kā mūsdienu Stukmaņu Pētera akmens, dod iespēju uzskatīt, ka tajā iekaltā vairogveidīgā zīme patiešām ir agrīns muižnieku Vrangeļu ģerbonis.

- Pie objekta ir viegli piekļūt, pie tā iekārtota arī atpūtas vieta ar soliņiem.

GPS:  56.60185, 25.66632

.

• Skanstupītes ūdenskritums 

- Skanstupītes trīspakāpju ūdenskritumu veido Daugavas svītas dolomīti. Ūdenskritums vērojams visā upītes platumā, bieži vien arī ziemā. Patlaban gan vērojama apakšējās kāples jūtama aizsērēšana, tādēļ tā pilnībā aplūkojama tikai gadījumos, kad Pļaviņu ūdenskrātuvē tiek nosēdināts ūdens līmenis.

- Šis ir viens no nedaudzajiem vienmēr apskatāmajiem Daugavas pieteku ūdenskritumiem, kurš nav appludināts.

 - Tautā šim ūdenskritumam ir dažādi nosaukumi: Skanstupītes kaskāde, Skanstnieku upītes ūdenskritums, Skanstnieku Maiļupītes ūdenskritums. Tas atrodas Draudzības parka labajā malā. Pie ūdenskrituma ir izbūvēta skatu platforma un soliņi, līdzās ir Zviedru skansts, kur var klausīties Aiviekstes, Daugavas un Skanstupītes čalošanu.

GPS:  56.6174, 25.7614

.

Tūrisma maršrutā - brošūrā “Atklāj ģeovietas Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie tūrisma objekti” ietverti 120 dabas objekti – 14 no tiem Aizkraukles novadā.  Brošūru ar citām unikālām ģeovietām Aizkraukles novadā atradīsiet šeit: https://visitaizkraukle.lv/tur...

Informāciju sagatavoja Pļaviņu tūrisma informācijas punkts, Daugavas iela 49, Pļaviņas.