Daugavas un Pērses senleja pie Kokneses pilsdrupām

Koknesē satiekas Daugava un Pērse un abu upju sateces vieta ir apliecinājums tam, kā dabas un cilvēka mijiedarbība veido ainavu un vēstures stāstu. Stāvot pie pils kādreizējā sausā aizsarggrāvja, labajā pusē tekošā Pērse un skatienam nedaudz tālākajā kreisajā pusē plūstošā Daugava var likties gandrīz vienlīdzīga lieluma upes. Iepriekšējās paaudzes, šeit stāvot, redzēja pilnīgi citas upes - varenu Daugavu un gleznainu Pērsi. Upes plūda pa dziļu, gleznainu ieleju ar smilšakmens atsegumiem, ainaviskām kraujām un klintīm. Uzpludinot Pļaviņu ūdenskrātuvi 1965. gadā, ūdens līmenis pieauga par gandrīz 40 metriem. Kokneses pilsdrupas, kas reiz stāvēja augstu kalnā, nonāca tieši pie ūdens malas. Klintis, krāces, Pērses ūdenskritums, upju senleja palika dzelmē. Pērse šajā vietā bija neliela upe, kuru, lecot pāri akmeņiem, varēja šķērsot un nonākt otrā – Bilstiņu krastā. Pērses grava bija platāka par pašu upi, kas līkumoja no viena gravas krasta uz otru.