Mūsdienās vēsturiskā koka apbūve Jaunjelgavā galvenokārt ir saglabājusies Jelgavas un Rīgas ielā. Laika gaitā pilsētas ielu plānojums mainījies samērā maz. Gan šī iemesla, gan arī apbūves dēļ Jaunjelgavas vēsturiskais centrs ir 17.-19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Tajā dominē apbūve pa kvartāla perimetru – visas fasādes ir izvietotas vienā līnijā un vērstas uz ielu. Saskaņā ar tradīciju pagalmi, dārzi un saimniecības ēkas atradās zemesgabalu dziļumā. Tieši tā tika apbūvēta visa pilsēta no pašiem pirmsākumiem līdz pat Pirmajam pasaules karam. Sākotnējos pilsētas būvniecības plānos ik pa laikam iejaucās dabas stihijas, arhitektūras modes tendences, kara postījumi, arī politiskās vīzijas. Ielas, mājas, tirgi, parki, baznīcas un pat pilsētas pārvaldes centrālā ēka bija spiesti pielāgoties attiecīgā laika realitātei un dabas kaprīzēm, jo galvenais pilsētas attīstības noteicējs bija Daugavas līkums! Pastāvīgo plūdu, biežo ugunsgrēku dēļ pilsētas ēkas neizcēlās ar ilgmūžību, bet, par spīti tam, 19. gs. pilsēta bija blīvi apdzīvota. Sākotnēji gandrīz visām mājām jumti bija izgatavoti no šindeļiem vai citiem koka materiāliem. Tikai rātsnamam un baznīcai bija dakstiņu pārsegums. 19. gs. beigās pilsētas apbūve sāka izplesties austrumu virzienā no Jelgavas ielas. Aizvien blīvāk tika apbūvēti zemesgabali centrā.
Daudzi zemes gabali, kuri 20. gadsimta sākumā bija apbūvēti, ir tukši. Iespējams, ka to ietekmēja Pirmā pasaules karš, jo karā tika nopostītas ap 1000 ēkas. Tāpat arī mūsdienās var redzēt, ka liela daļa ielas labās (dienvidu) puses apbūve ir izzudusi un ne ar ko nav aizstāta.