Kokneses Stacijas laukumam ir īpaša nozīme pilsētas vēsturē. Līdz 19.gadsimta vidum kā liels transporta ceļš tika izmantota Daugavas upe. 1861. gadā izbūvēja Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju (vēlāk zināma kā Rīgas-Orlas līnija) un rosība uz upes sāka apsīkt, priekšplānā izvirzot dzelzceļa satiksmi. Kokneses dzelzceļa stacija kļuva par nozīmīgu satiksmes mezglu, kam apkārt izveidojās apdzīvotas vietas centrs ar apbūvi. Stacija kļuva par svarīgu savienojuma punktu starp Rīgu un Daugavpili, nodrošinot gan pasažieru, gan kravas pārvadājumus. Pirmo dzelzceļa staciju būvēja reizē ar sliežu ceļa veidošanu. Ēku nopostīja Otrā pasaules kara laikā. Šīs Kokneses vēsturiskās dzelzceļa stacijas ēkas maketu, mērogā 1:25, var aplūkot sazinoties ar biedrību “Pērses krasts”. Pēc kara tika uzbūvēta jauna stacijas ēka, kura redzama mūsdienās.
Līdzās dzelzceļa stacijai atrodas Kokneses kultūras centrs. Kokneses kultūras dzīves attīstība sākās 19. gadsimtā. Nozīmīgs pagrieziena punkts bija 1819. gads, kad notika zemnieku brīvlaišana, kas rosināja ne tikai saimniecības, bet arī kultūras dzīves attīstību. 1868.gadā Koknesē tika nodibināta pirmā latviešu dziedāšanas biedrība. Šajā ēkā tās pirms sākumos bijis arī krogs. Kokneses kultūras biedrība to ieguva 1921. gadā. Nama galā bija gaļas un audumu veikals. Biedrības namā bija arī restorāns. Ēkā atradās bibliotēka. Tāpat kā mūsdienas, te notika teātra izrādes un dažādi sarīkojumi.
Stacijas laukumā, šķērsām iepretim stacijai, atrodas ēka, ko ikdienā dēvē par “Balto māju”. 1849. gadā te atradās Kokneses muižas iesalnīca, vēlāk degvīna dedzinātava. Pēc Pirmā pasaules kara ēkā atradās veikals un viesnīca. Ierodoties Koknesē ar vilcienu te esot bijusi ērta nakšņošana. Skaistā divstāvu ēka pēc Otrā pasaules kara bija nozīmīga vieta ikvienam koknesietim – te, otrajā stāvā, atradās ciema izpildkomiteja. Pirmajā stāvā rosība bijusi vienmēr - līdzīgi kā pašreiz te atradušies veikali, ēdnīca un citas iestādes.
Blakus Kultūras centram, arī no radzēm celta slejas trīs stāvu ēka, kurā pirmajā stāvā visā tās pastāvēšanas laikā bijis iekārtots veikals. Ēka ap 1900.gadu saukta par Schweizerhof un te atradusies zirgu stacija. Pēc Pirmā pasaules kara tā pārgāja Kokneses patērētāju biedrības īpašumā. Arī pēc Otrā pasaules kara te darbojās patērētāju biedrības veikals.