Ziemassvētku rotājumu darināšanas darbnīca

Kopā ar folkloras kopu "Urgas" 11.decembrī Kokneses kultūras namā tika rīkota Ziemassvētku rotājumu darināšanas darbnīca. Gatavojām saulītes, virtenes, puzurus... Katrs, kas atnāca, aizgāja mājās ar savu roku darinātiem rotājumiem. Tagad ir ierosme darīt vēl, jo līdz Ziemassvētkiem vēl kāds laiciņš atlicis, lai māju varētu sapost un izrotāt!

Vai tu zini, kas ir puzurs?

Puzuri ir tradicionāli latviešu istabas rotājumi, kurus gatavo no niedrēm vai salmiem, labības stiebriem, smilgām izrotājot ar papīru, spalvām, krāsainiem dzīpariem, olu čaumalām, ēveļskaidām vai citiem dabas materiāliem. Senāk ar puzuriem pušķoja svinību (arī kāzu) telpas. Tos pakāra virs ēdamgalda, šūpuļa un citās vietās.

Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma - eglītes. Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiska nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija.

Puzura savdabīgo ģeometrisko - kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās - pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās - debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem.

Mākslinieks, puzuru meistars Nikolajs Petraškēvičs domā, ka puzuru vēršana ir īpaša filozofija un enerģētiski attīra telpu ap mums. „Puzuris darbojas tieši tāpat kā aktīvā ogle, kas mūsu organismā piesaista kaitīgās vielas. Tā pamatelements ir oglekļa atoma kristāliskā režģa kopija. Puzuri glābj cilvēkus, attīra no negatīvajām emocijām un sakārto domas. Tie ir mūsu etnogrāfijas neatņemama daļa, ap kuru veidojas latviskā dzīvesziņa."

Kad materiāli sagarināti, var sākt puzuru vēršanu- izmanto adatu un salmu krāsas spolīšu diegus. Uz viena diega saver 12 vienāda garuma stiebrus un izvieto pa skaldnēm, nelietojot mezglus un cilpas, lai cauri puzurim brīvi plūstu enerģija. Tā top pats mazākais puzurītis.

„Divpadsmit salmi - tas ir gads. Katrs mezgls - kāda neizdošanās dzīvē. Mēs taču negribam, lai mūsu gads būtu pilns ar problēmām," puzuru vēršanas filozofiju skaidro Nikolajs. Mezglu aizsien tikai puzura galā, lai tam varētu pievienot citus puzurus, kuru skaits nav ierobežots.

Salmu un niedru pakaramie pušķojumi - puzuri, ko citos novados sauc par lukturiem, krīģiem vai spurguļiem, pazīstami visā Latvijā. Līdzīgus senāk veidojuši arī citur Ziemeļeiropā. Vārdam „puzurs" ir ļoti sena izcelsme. Bet šis rotājums ir viens no retajiem, ko nav iespējams izpētīt līdz galam, jo nav nemaz tik daudz ticējumu un citu vēstījumu. Toties paliek vaļa iztēlei!

Novēlu arī Tev izgatavot pašam savu Ziemassvētku rotājumum! Varbūt tieši puzuru! Kāpēc gan ne?

Inguna Žogota, folkloras kopas "Urgas" vadītāja