Gaismas ceļš uz likteņupes krastu

11. novembrī – Lāčplēša dienas vakarā Kokneses parkā staroja simtiem spožu gaismiņu. Pirmo reizi, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri pirms 95 gadiem piepildīja sapni par neatkarīgu valsti, koknesieši devās lāpu gājienā uz Kokneses pilsdrupām. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas pirmklasnieki, pārējie sākumskolas skolēni un vecāko klašu audzēkņi, skolotāji, skolēnu vecāki, māmiņas un tēti ar pavisam maziem ķipariem, Kokneses novada domes, iestāžu un uzņēmumu darbinieki, tik daudzi jo daudzi Kokneses pagasta un novada iedzīvotāji vēlējās šajā vakarā būt kopā un ar savu iedegto lāpu vai gaismeklīti  apliecināt – mēs katrs esam daļiņa no Latvijas, no kvēlojošā staru vainaga naksnīgajās debesīs. Pacilājošā vienotības sajūta, ejot gaismas ceļā uz mūsu likteņupes krastu, šajā neparasti siltajā rudens vakarā sasaucās ar vārdiem, kas atskanēja piemiņas brīdī pilsdrupās: „Raugi: pa rasainiem ceļiem mūžīgā Latvija nāk.”

Tuvojoties pilsdrupām, vietai, kurā cauri gadusimtiem mājo tautas varoņu gars, mūs sagaidīja spēlmaņu kopas „Skutelnieki” spēlētās melodijas un Daugavas viļņu rāmais plūdums. Pulcējoties ap sarkanbaltsarkano karogu, svinīgais piemiņas brīdis iesākās ar tautas lūgšanu „Dievs, svētī Latviju!”. „Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas valsts vēsturē, kad mūsu tēvzemes aizstāvji varonīgi cīnījās, lai iegūtu Latvijas valsts neatkarību. Ik gadu, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas svecītes, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. Arī mēs šodien esam pulcējušies, lai katrs iedegtu savu liesmiņu Latvijai,” – sacīja Inguna Strazdiņa, Kokneses kultūras nama direktore, ar klusuma brīdi aicinot godināt mūsu brīvības cīnītāju mūžīgo piemiņu. Tikai Daugavas krastā tik izjusti un svētsvinīgi var skanēt dziesmas tēvzemei un Daugavai. Ar senioru kori „Labākie gadi” un sieviešu kori „Anima” kopīgi dziedātās dziesmas, Astrīdas Saimenas un Ingunas Strazdiņas dzejas vārdi izgaismotajās pilsdrupās bija kā gaišs gaviļu sauciens mūsu tautas varonīgajai pagātnei un nākamībai. Skanot dziesmotajam veltījumam Daugavai, likteņupes tecējumam tika atdots ziedu vainags, kurā bija ievītas arī mūsu labās domas un vēlējumi, bet pie Kokneses pils mūriem – vietā, kur satiekas Pērse un Daugava, iemirdzējās visskaistākās sveču liesmiņas. Bērnu plaukstās saudzīgi nestas, tik daudzu rokās sasildītas.

Jaunākajai paaudzei tā bija vislabākā patriotisma stunda - tēvzemes mācība. Mums visiem – sākums jaunai tradīcijai – ik gadu Lāčplēša dienā satikties gaismas ceļā likteņupes krastā.

Kokneses Novada Vēstis

Anitas Šmites foto