Svētki grāmatai un lasītājiem

23.05.2014 kur : Kokneses kultūras centrs

dsc05393.jpg23. maijā Koknesē grāmatu draugi satikās Kokneses, Aizkraukles, Pļaviņu, Skrīveru, Jaunjelgavas novadu 13. Grāmatu svētkos, kurus organizēja Lauku bibliotēku atbalsta biedrība. Mājinieki – Kokneses novada dome, Kokneses pagasta un bērnu bibliotēkas un Kokneses kultūras nama darbinieki bija parūpējušies par pasākuma veiksmīgu norisi. Jau pirms svētku atklāšanas pie kultūras nama grāmatu komercizstādē jeb tirdziņā ikviens lasīt mīļotājs varēja apskatīt un iegādāties jaunākās grāmatas, kas nākušas klajā izdevniecībās Zvaigzne ABC, Lauku Avīze, Nordik, Avots, Atēna, Divpadsmit. Paldies mūsu novada un kaimiņnovadu bibliotēku darbiniecēm, kas bija aicinājušas līdzi savus uzticamos lasītājus baudīt svētkus Koknesē.

Atdot godu grāmatai

Kokneses kultūras nama lielajā zālē svētkus ieskandināja Kokneses Mūzikas skolas audzēkņi – jaunie talantīgie saksofonisti. Māris Reinbergs, Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks, atklājot Grāmatu svētkus, uzsvēra: „Mēs satiekamies šajos svētkos, lai atdotu godu grāmatai. Grāmata ir civilizācijas kultūras stūrakmens un tai ir neatņemama vieta arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Klasiskā grāmatas forma vienmēr būs primāra un aktuāla. Paņemot rokās grāmatu, no tās plūst siltums un autora personības klātbūtne.”

Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte pateicās svētku atbalstītājiem: Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Lietuvas vēstniecībai, Zemkopības ministrijai, Jelgavas tipogrāfijai, Latvijas Bērnu fondam, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, „Vienotībai”, “Latvijas attīstībai”, “Arctic Paper Latvija”, Inesei Vaiderei, Kārlim Šadurskim, Krišjānim Kariņam, Alfrēdam Rubikam, Kokneses novada pašvaldībai.

Par kultūru Eiropā un Koknesē

Jaunām atziņām un atšķirīgiem viedokļiem piesātināta izvērtās laikraksta „Latvijas Avīze” kultūras nodaļas vadītājas, pielikuma „Kultūrzīmes” redaktores Anitas Bormanes vadītā diskusija „Kas veido lauku kultūrvidi” ar uzaicinātajiem viesiem: Eiroparlamenta deputātiem Inesi Vaideri, Kārli Šadurski, Krišjāni Kariņu no partijas „Vienotība”, pārstāvjiem no partijas „Latvijas attīstībai” Andreju Žagaru un Rihardu Pīku, Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Rihardu Kolu no Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK.

Māris Reinbergs, Kokneses novada domes priekšsēdētāja vietnieks, uzdeva jautājumu: „Vai būtu iespējams panākt, lai pašvaldības vairāk sajustu valsts atbalstu kultūras jomā? Piemēram, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir ļoti nozīmīgs pasākums, taču būtu svarīgi, lai šie lielie projekti kaut kādā veidā tiktu finansēti arī no Eiropas Savienības (ES) fondiem.”
 Rihards Kols informēja, ka Latvijā šobrīd ir 1722 kultūras iestādes, no kurām 83% atrodas tieši laukos. Jaunajā ES fondu plānošanas periodā arī reģioniem būs pieejami 35 miljoni eiro, taču pašām pašvaldībām jāsadarbojas un jāizstrādā projekti, kas veicinātu nodarbinātību, ilgtermiņa ekonomisko pienesumu un jaunu pakalpojumu radīšanu.

Inese Vaidere, papildinot sacīto, atzina, ka izmantojot infrastruktūrai paredzētos ES fondu līdzekļus, jāturpina remontēt novadu publiskās bibliotēkas, kultūras nami un centri, jo ir ļoti svarīgi, lai cilvēki spētu nokļūt pie kultūras un to baudīt. Viņasprāt, būtu jāpanāk, lai tiktu kompensēti izdevumi Rīgā notiekošo kultūras pasākumu apmeklēšanai, bet tas nozīmē, ka pašvaldībām būtu jāpalielina kultūras budžets. Latvijā vēl vairāk jāveicina stipendiju sistēma un mecenātisms.

Diskutējot par kultūras pieejamību, Krišjānis Kariņš atzina, ka politiķiem gan Saeimā, gan Eiropas Parlamentā galvenais uzsvars jāliek uz to, kādi lēmumi būtu pieņemami, lai mēs veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas tepat Latvijā.

Andreja Žagara viedoklis: Mums ir jāattīsta uzņēmējdarbība un jāsakārto nodokļu sistēma. Tepat blakus Igaunijā ir zemāki nodokļi, bet valsts saņem vairāk naudas nekā pie mums, rēķinot uz vienu cilvēku. Savukārt pašvaldībām jāizmanto Eiropas Savienības fondu nauda, veidojot pārrobežu sadarbības programmas ar kaimiņu pašvaldībām, ‒ tā ir perspektīva niša papildu līdzekļu iegūšanai arī kultūrai.

Kārlis Šadurskis pauda pārliecību, ka pašvaldībām būtu vairāk jāmotivē atbalstīt kultūru savās teri¬torijās, ja praksē īstenotos jau sen izskanējusī ideja, ka daļai no pievienotās vērtības nodokļa jāpaliek pašvaldības budžetā. Tas ir arī vienīgais mehānisms, kā pašvaldības var stimulēt un veicināt uzņēmējdarbību.

Anita Bormane atzinīgi novērtēja pašvaldību pēdējo gadu laikā paveikto kultūras laukā ar sev pieejamajiem līdzekļiem ‒ piemēram, regulāri atbalstot grāmatu iegādi publiskajās bibliotēkās. Viņa jautāja politiķiem: Kad Latvijā beidzot tiks atjaunots valsts iepirkums šim mērķim? Igaunijā valsts tam tērē 1,6 miljonus eiro, Lietuvā ‒ miljonu eiro.

Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais kultūras ministrs Rihards Pīks atbalstīja rakstnieces Monikas Zīles ierosinājumu, ka valstij noteikti jāatjauno pastāvīgā iepirkuma programma publisko bibliotēku krājuma nodrošināšanai. Šai problēmai solīja pievērsties arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols. Viņš sacīja, ka publisko bibliotēku krājumam iepirkto grāmatu skaits ar katru gadu palielinās, taču šobrīd tā ir pašvaldību kompetence, jo Kultūras mi¬nistrija nevar atbildēt par pašvaldību līdzekļu sadali.

Arī Andrejs Žagars uzsvēra, ka ir jāatjauno oriģinālliteratūras iepirkums par valsts budžeta līdzekļiem.

Rihards Pīks atgādināja: „Kad es biju kultūras ministrs 1996. un 1997. gadā, lai arī cik šis laiks bija saimnieciski smags, vienalga pastāvēja valsts deleģētā nauda lite¬ratūras iepirkumam reģionu bibliotēkām. Tādai programmai noteikti jātiek atjaunotai. Kas attiecas uz Valsts kultūrkapitāla fondu – nepieciešams atjaunot tā finansēšanas modeļa piesaisti ieņēmumiem no akcīzes un azartspēļu nodokļiem, jo tas nodrošinātu šā fonda neatkarību no politiskiem lēmumiem un konjunktūras.”

Kārlis Šadurskis ir pārliecināts, ka ES fondu nauda kultūras infrastruktūrai ir devusi lielu ieguldījumu: „Par šiem līdzek¬ļiem ir tapusi Austrumlatgales koncertzāle „Gors” Rēzeknē, jaunā Cēsu koncert¬zāle, Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Uz vie¬nu eiro, ko ES iemaksājam, četrus saņemam atpakaļ. Taču jāsaprot ‒ bez 
dzīvā kultūras procesa mūsu kultūras nami un centri, skaistās jaunās celtnes stāvēs tukšas. Dziesmu svētki – tas ir lieliski, taču tie notiek reizi piecos gados, bet korim ir jādzied visu šo laiku, diriģentam ir jādzīvo un jāuztur sava ģimene. Saspēlei starp ES fondu naudu un nacionālo budžetu jābūt samērīgai, lai mums būtu gan kultūras pieprasījums, gan iespēja šo dzīvo kultūras procesu organizēt.”

Diskusijas noslēgumā Anita Bormane jautāja: „Ar kādiem kultūras sasniegumiem vajadzētu sagaidīt Latvijas simt gadu svinības 2018. gadā?”

Inese Vaidere uzskata, ka centrālais Latvijas gadsimta jubilejai veltītais projekts varētu būt Likteņdārzs Koknesē, jo tas iemieso mūsu vērtību simbiozi, savienojot tagadnes un pagātnes kultūras vērtības. Taču ir ļoti svarīgi sa¬prast, kā atklāt nākotnes vērtību virzību, lai Likteņdārzs būtu kā mūsu tilts no pagātnes uz nākotni. Ir jāattīsta mūsu pašcieņa, nacionālā stāja un respekts, cieņa pret savu valodu.

Riharda Kola viedoklis: „Kultūras ministrija savos plānos ir iezīmējusi četrus objektus, kam vajadzētu tikt īstenotiem līdz 2018. ga¬dam. Viens no tiem ir akustiskā koncertzāle Rīgā, kas varētu tikt uzcelta, rekonstruējot un paplašinot eso¬šo Kongresu namu. Līdz 2018. gadam tiks veikta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta, lai valsts simt gadu Deju svētki varētu notikt gan dejotājiem, gan skatītājiem komfortablākos apstākļos. Plānos ir arī uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju un paplašināt Mežaparka estrādi. Taču, manuprāt, šobrīd visbūtiskāk būtu pabeigt projektus, kas jau tagad ir iesākti, – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju, Rīgas pils atjaunošanu. Kārļa Šadurska vēlējums: „Mēs visi atceramies Virdžīnijas Lejiņas režisēto vēsturisko televīzijas seriālu „Likteņa līdumnieki”, kas bija būtisks notikums Latvijas kultūras dzīvē. Ļoti ceru, ka uz Latvijas simt gadiem spēsim rast finansējumu un iespēju uzņemt vēl vienu, manuprāt, tikpat būtisku vēsturisku seriālu, ekranizējot Jāņa Lejiņa triloģiju “Zīmogs sarkanā vaskā”. Mums vajag vairāk lepnuma, vairāk pašapziņas un pašcieņas!”

Pēc diskusijas kultūras nama pagalmā svētku dalībnieki baudīja koknesiešu gatavoto spēka zupu. Tas jau ir kļuvis par tradīciju – svētku reizēs ciemiņus cienāt ar gardu virumu.

Dzīves garšu notver ceļojot

Turpinājumā katrs varēja izvēlēties tīkamāko: tikties ar ceļotāju Pēteri Strubergu sarunā „Ceļš cauri 65 valstīm” vai ar zoologu un politiķi Ingmāru Līdaku nokļūt viņa grāmatas lappusēs „Zoodārzs manā pagalmā”. Gan Pēteris Strubergs, gan Ingmārs Līdaka ir aizrautīgi stāstnieki un ar savu radošo veikumu ieguvuši lielu un mazu lasītāju popularitāti. Pasaules apceļotājs un vairāku ceļojumiem veltītu grāmatu autors Pēteris Strubergs ir bijis 65 valstīs un visos kontinentos. Iepazinis ne vien dažādu eksotisku un ne tik eksotisku zemju dabas un kultūras vērtības, bet arī nacionālās virtuves īpatnības. Savu dzīves garšu viņš atraktīvi un tēlaini atklāja klausītājiem.

Zoodārzs lauku sētā

„Pagājušajā gada 12. jūnijā savas pārgalvīgās rīcības dēļ, lecot pāri sētai, uz ilgāku laiku biju spiests gulēt vai pārvietoties ar kruķiem. Tā arī tapa šī grāmata „Zoodārzs manā pagalmā” (Zvaigzne ABC), kurā galvenie varoņi sastopami manās mājās Vecumnieku pagastā,” sarunu ar lasītājiem iesāka Latvijā pazīstamais zoologs, ilggadējs Rīgas Zooloģiskā dārza sabiedrisko attiecību speciālists, daudzu sižetu, filmu un televīzijas raidījumu par dabu autors Ingmārs Līdaka. Grāmata ir kā enciklopēdija, kurā aprakstīts katrs dzīvnieciņš, kas būtu sastopams katrā lauku sētā, mežmalā vai pilsētas zaļajā zonā. Bagātīgo izdevumu papildina 300 krāsaini foto no personiskā arhīva un dzīvnieku sugu saraksts. Grāmatas lappusēs dabas pētnieks ielicis savu sirdi, milzīgo dzīves pieredzi, jo viņš jau no bērnības filmējis, pētījis un apčubinājis katru sastapto lidoni, kukaini, meža iemītnieku. Autora stāstījums mijās ar video sižetiem par dažiem lauku sētas zoodārza varoņiem. Gan skolas bērniem, gan pieaugušajiem bija interesanti uzzināt, cik maz taisnības ir mītos un stereotipos par dzīvnieku pasauli. Kurš patiesībā ir gudrāks: pūce – izsenis dēvēta par gudrības simbolu vai daudzu mēlēs par muļķa putnu sauktā vārna? Bērniem bija liels pārsteigums, ka eži nemaz nenes ābolus un sēnes ziemas krājumiem kā tas attēlots Margaritas Stārastes pasakās, adatu kamoliņiem vienkārši patīk rudenī izvārtīties zālē nokritušajos, iepuvušajos ābolos. Bet pagrabā bieži redzamo ūdenscirsli cilvēki jauc ar peli un mēģina tikt vaļā no čakla kaitēkļu ķērāja. „Latvija ir laimīga zeme, jo mums vēl viss ir – brīnišķīga daba un tās iemītnieki”, atzina Ingmārs Līdaka. Savu jauno grāmatu viņš uzdāvināja Kokneses pagasta bibliotēkai, bet tai noteikti vajadzētu būt katras ģimenes grāmatu plauktā.

Rakstnieka darbarīks - valoda

Sarunā „Vārdotājas brīvdiena Koknesē” - rakstniece Monika Zīle apbūra lasītājus ar savu sulīgo valodu par katru notikumu runāt dzīvi un aizraujoši. Lasītāji jau daudzu gadu garumā, iepazīstot viņas daiļradi, ielāgojuši, ka rakstniece ir ķēriens arī virtuves mākslā. „Man patīk rakstīt, kā ēdiens top. Virtuves lietām jāpieiet ar sirdi un dvēseli. Ēšana un mielošanās – viss ir saistīts ar attiecībām. Arī attiecības sākas ar jautājumu: „Vai nevaram aiziet pusdienās?” Jebko gatavojot, ņem noteiktas sastāvdaļas, ar romāna rakstīšanu ir tāpat. Rakstnieka vienīgais darbarīks ir valoda. Man nav problēmu ar sižetiem, kamēr apbraukāju lielo radu saimi pa Latviju, romāna varoņi paši atnāk pie manis, ” atklāja pieredzējusī vārda meistare, kuras darba gadi pagājuši žurnālistikā. Sarunā tika atsaukts atmiņā gan viņas pirmais romāns „Aizved mani uz Kolku” ar pseidonīmu Ritma Ziemele, gan pieminēta ilgstošā sadarbība ar izdevniecībām Latvijas Avīze un Zvaigzne ABC.

Bibliotēkām dāvinājumi no izdevniecībām

Vienlaicīgi ar pasākumiem kultūras namā, Kokneses pirmsskolas izglītības iestādē „Gundega” mazie pasaku mīļotāji tikās ar „Smurfi” grāmatu tulkotāju Larisu Rozentāli. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā notika saruna ar rakstnieci Vitu Štelmaheri par aizraujošu ceļojumu ar sunīti Rafi. Par drosmi draudzēties ar skolēniem sarunājās Latvijas Bērnu fonda psiholoģe I. Zariņa. Pēcpusdienā parkā pie Kokneses kultūras nama norisinājās spēle pusaudžiem „Izdari, ja vari!”, bet vēlāk lielus un mazus svētku dalībniekus aizrāva Aizkraukles zemessardzes bruņojuma ekipējuma paraugdemonstrējumi.

Daudziem Grāmatu svētku apmeklētājiem priecīgs pārsteigums bija jauno grāmatu izloze „Veiksmīgais pircējs”, no svētkiem par piemiņu aiznesot ne tikai savas iegādātās grāmatas, bet arī izlozē laimētās. Vislielākās ieguvējas šajos svētkos ir bibliotēkas. Aizkraukles reģiona novadu bibliotēkas saņēma vērtīgus dāvinājumus no izdevniecībām.

13. Grāmatu svētki Koknesē noslēdzās ar brīnišķīgu dāvanu visiem svētku apmeklētājiem. Koncertā „… paši skaistākie vārdi” – skanēja latviešu dzeja mūzikā komponista Jāņa Lūsēna, dziedātājas Kristīnes Zadovskas un Jāņa Lūsēna juniora izpildījumā. Komponists Jānis Lūsēns ir radījis dvēseli saviļņojošu mūziku ar latviešu dižgaru – Kārļa Skalbes, Viļa Plūdoņa, Jāņa Poruka un mūsdienu dzejnieku vārdiem.

Grāmatu svētki pavadīti, bet grāmata turpina savu ceļu pie sava lasītāja.

Kokneses Novada Vēstis

printēt
dsc_2972.jpg dsc_2977.jpg dsc_2982.jpg dsc_2985.jpg dsc_2971.jpg dsc_2976.jpg dsc_2989.jpg dsc_2990.jpg dsc_2991.jpg dsc_2993.jpg dsc_3000.jpg dsc_3003.jpg dsc_3010.jpg dsc_3023.jpg dsc_3028.jpg dsc_3038.jpg dsc_3040.jpg dsc_3041.jpg dsc_3044.jpg dsc_3045.jpg dsc_3046.jpg dsc_3047.jpg dsc_3049.jpg dsc_3051.jpg dsc_3053.jpg dsc_3054.jpg dsc_3069.jpg dsc_3071.jpg dsc_3072.jpg dsc_3073.jpg dsc_3074.jpg dsc_3076.jpg dsc_3077.jpg dsc_3080.jpg dsc_3082.jpg dsc_3085.jpg dsc_3091.jpg dsc_3097.jpg dsc_3113.jpg dsc_3117.jpg dsc_3131.jpg dsc_3140.jpg dsc_3144.jpg dsc_3145.jpg dsc_3149.jpg dsc_3150.jpg dsc_3151.jpg dsc_3159.jpg dsc_3160.jpg dsc_3163.jpg dsc05371.jpg dsc05372.jpg dsc05373.jpg dsc05375.jpg dsc05378.jpg dsc05379.jpg dsc05383.jpg dsc05384.jpg dsc05386.jpg dsc05387.jpg dsc05388.jpg dsc05389.jpg dsc05390.jpg dsc05391.jpg dsc05392.jpg dsc05393.jpg dsc05394.jpg dsc05396.jpg dsc05397.jpg dsc05398.jpg dsc05399.jpg dsc05400.jpg dsc05402.jpg dsc05403.jpg dsc05404.jpg dsc05405.jpg
  • youtube
  • facebook
  • instagram
  • Aizkraukles novads

<>
back to top