Starptautiskā dzimtās valodas diena bērnu bibliotēkā

1999. gada novembrī UNESCO izveidoja dzimtās valodas piemiņas dienu, kuru katru gadu atzīmē 21. februārī. Tās izveidošanas mērķis - veicināt valodu un kultūru daudzveidību un daudzvalodību, jo aptuveni puse no valodām ir apdraudētas, un vairums no tām stāv uz izmiršanas sliekšņa.

21.februārī Kokneses bērnu bibliotēkā ar 5. b. klases skolēniem un skolotāju Evitu Užuli diskutējām, kas ir dzimtā valoda un kāda tā ir mums. Tāpat noskaidrojām, kā valodas cēlās, kas tās apdraud, kas sargā utt. Dziedājām visiem zināmo mūsu alfabēta populārāko dziesmu – Joka pēc alfabēts. Neizmantojot skaidrojošās vārdnīcas, skolēni minēja skaidrojumus ikdienā maz lietojamiem vārdiem, tādiem kā naģe, nēzdogs, lāma; modernajiem vārdiem - parole, mēdijs, mēstule, baneris. Savus minējumus pēc tam salīdzināja ar vārdnīcu skaidrojumu un nemaz tik līdzīgi tie nebija. Jaunvārds „baneris” vairāk asociējas ar baņķieris, nevis reklāmas laukums web lapās vai senvārds „lāma” tika raksturots kā lamāšanās, nevis peļķe.

Jauniešiem likās aizraujoši, ka vārds „mīla”, kuru savā laikā ieviesa Rainis, bija jaunvārds, pie kura vajadzēja pierast, vai Kronvalda „izglītība” un Alunāna – „cilvēcībā” un „maiznieks”, tagad bez šiem vārdiem liekas neiedomājama mūsu valoda.

Viens ir skaidrs, valoda aug un attīstās, bet mūsu uzdevums ir to saglabāt, cienīt un censties lietot pareizi, nejaucot to ar krievu vai angļu valodu. Latviešu valoda ir ļoti bagāta un, kā teica mana latviešu valodas skolotāja Ilga Holste - Dusmoties un lamāties var arī skaisti un caur puķēm. Ja kas neveicās, sakiet - skāde, ja kāds nepatīk – tad nezāle vai usne, nav jālieto rupjie krievu vārdu.

Antra Vasiļevska,

Kokneses pagasta bērnu bibliotēkas bibliotekāre