Tikšanās ar rakstnieci Dainu Grūbi

Kokneses pagasta bibliotēkā viens no šī gada lasītākajiem latviešu autoru darbiem ir Dainas Grūbes biogrāfiskais romāns DUCIS CARA RUBĻU JEB NO SVĒTDIENAS LĪDZ SVĒTDIENAI. Bibliotekāre Ingrīda Grūbe jau pavasarī lasītājiem bija apsolījusi tikšanos ar iemīļotās grāmatas autori – tulkotāju, redaktori, dzejnieci un rakstnieci Dainu Grūbi. 23. novembra pēcpusdienā viesmīlīgajās bibliotēkas telpās ilgi gaidītais brīdis bija klāt, lai klātienē ar rakstnieci raisītos saruna par dzimtas sakņu apzināšanos, par to, ko mums katram nozīmē mājas un ģimene. Daina Grūbe bija patīkami pārsteigta, ka gandrīz visi klātesošie ir viņas grāmatu izlasījuši, viena kundze pat divas reizes.

„Ja ir talants, ar to jāšķiežas kā miljonāram!” –  sacīja pasākuma rosinātāja Ingrīda Grūbe. Mēs par to pārliecinājāmies gan ieklausoties Lauras Vasiļevskas saksofona spēlē, gan šarmantajā viešņā, kura dalījās savā radīt priekā.

Tikšanās dalībnieki piekrita Ingrīdas teiktajam, ka novembris ir visīstākais laiks ļauties pārdomām  katram par savu dzimtu un tās ceļiem, kas vieno paaudzes. Tāpat domā ar Daina Grūbe: „Šajā vistumšākajā laikā  mēs visvairāk izjūtam, ko nozīmē gaisma. Vistumšākajos brīžos mēs meklējam gaismas staru pie kā pieturēties. Viens no gaismas avotiem ir ģimene un dzimta. Un vēl viena sakritība – grāmatas galvenā varone Mīne Kalēja – mana vecmāmiņa Matilde Šmite (Lečmane) ir dzimusi 31. oktobrī. Cauri visai dzīvei, priekos un bēdās, pārvarot visdažādākās grūtības, viņa vienmēr saglabāja to nedziestošo gaismiņu – gara spēku un darba tikumu, ko saņēma mantojumā no saviem vecākiem.” Tiem, kas vēl nav lasījuši autores darbu DUCIS CARA RUBĻU JEB NO SVĒTDIENAS LĪDZ SVĒTDIENAI, to jau izlasījušie varētu sacīt  - tas ir stāsts par neparastu latviešu sievieti, kuras mūžs sakrita ar Latvijas vēsturē tik trauksmaino 20. gadsimtu teju visā tā garumā.  Kā arī to, ka romānam par pamatu autore ņēmusi vecmāmiņas uzrakstīto dzīvesstāstu, ko viņa pati nosaukusi par atmiņu virkni. Klātesošajiem bija vienreizēja iespēja paturēt rokās un ielūkoties rakstnieces līdzi paņemtajās divās mapītēs, kur nodzeltējušās lapās ierakstīts cilvēka mūžs – no mazas spriganas lauku meitenes līdz jaunai izglītotai sievietei, kuru no Rīgas ceļš aizved uz Pēterburgu, Maskavu, Vladivostoku un pat Ķīnu, ierauj abu pasaules karu mutuļos, aizved izsūtījumā, liek iepazīt visdažādākos ļaudis un pieredzēt ne tikai sāpes, bet arī neticamus brīnumus. Mazmeita Daina Grūbe pastāstīja: „1968. gadā vecmāmiņa pabeidza rakstīt savu atmiņu stāstu,  man tolaik bija 8 gadi, un kopš tā brīža es zināju par tā esamību. Man bieži jautā, cik ilgi es rakstīju šo romānu, un es atbildu, ka rakstu to 40 gadus: man bija 16, kad vecmāmiņa aizgāja viņsaulē un es apzinājos, ka viņas uzrakstītām atmiņām ir vērtība, ar kuru kaut kas jādara.  Bet es to nevarēju izdarīt ne 16, ne 26 un 36 gados. Kad biju apgādā Zvaigzne ABC nostrādājusi gandrīz 10 gadus, radās sajūta, ka sāku no literatūras kaut ko sajēgt.” Romāna tapšanā izmantotas arī piezīmes, ko autores vecmāmiņa rakstījusi izsūtījumā laika posmā no 1951. līdz 1954. gadam, arī šo unikālo materiālu varēja aplūkot tikšanās reizē. Rakstniece atzina: „Lai sižets būtu saistošs un labskanīgs vajadzēja likt lietā savu literāro iztēli, izmantot arhīva materiālus. Par to varējām arī pārliecināties ieklausoties fragmentā no vecmāmiņas atmiņām un, kā šis konkrētais notikums rakstnieces fantāzijā atklāts grāmatā.

Romānam ir savdabīga kompozīcija: tas sastāv no astoņām daļām – no svētdienas līdz svētdienai –, kas atspoguļo astoņus dzīves krustpunktus galvenās varones Vilhelmīnes jeb Mīnes Kalējas dzīvē. „Manā uztverē to salīdzinu ar cilvēka mūžu, kas sākas svētdienā un tad vijas cauri dažādām darbadienām, līdz mūža nogalē atkal ir tāds mierīgs laiks kā svētdienā,” teic autore. Ducis cara rubļu ir vienojošs motīvs visām daļām un kas šos attiecīgos laika posmus sasaista kopā. Tas ir kā dzimtas sieviešu spēka simbols, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Uz kādas lasītājas jautājumu, vai tiešām šie cara rubļi ir viņām piederējuši, savas dzimtas turpinātāja atsmēja: „Grāmatas pēcvārdā viss ir pateikts!” Bet pilnīga patiesība ir tā, ka grāmatas nodaļu noformējumā un arī grāmatas vākam izmantoti vecmāmiņas rokraksti, kā arī smaidošā jaunā sieviete uz grāmatas vāka ir pati atmiņu rakstītāja 35 gadu vecumā.

Literārais talants piemitis arī grāmatas varones tēvam, kurš 50 savus dzīves gadus rakstījis meteoroloģiskos novērojumus, kas tika arī izdoti brošūrā, ticis uzrakstīts arī romāns par muižas laikiem, bet līdz mūsdienām nav nonācis.

Mēs visi esam cieši saistīti kādā mums neredzamā lokā. Viena no pasākuma apmeklētājām pieredzes bagātā skolotāja Elfrīda Krastiņa sagādāja rakstniecei patīkamu pārsteigumu.  Krastiņas kundze pastāstīja, ka no 1970. līdz 1972. gadam strādājusi Ķeipenes pamatskolā un dzīvojusi „Baložu” mājās, kur pagājusi grāmatas varones bērnība. Diemžēl šo māju vairs nav, bet tās vienmēr dzīvos viņas uzrakstītajā darbā.

Daina Grūbe ilgus darba gadus bijusi skolotāja, bet nu jau vairāk kā 10 gadus ir tulkotāja un redaktore apgādā Zvaigzne ABC. „Redaktors ir grāmatas saimnieks,” sacīja Daina Grūbe, atklājot šī darba daudzveidīgās nianses. Bagāts ir arī viņas tulkoto grāmatu klāsts – vairāk kā 60 tulkotās grāmatās lasāms viņas vārds. Viens no jaunākajiem atdzejojumiem ir grezna grāmata bērniem: Dr. Seuss „Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus”. Daina Grūbe ir arī divu dzejas grāmatu autore. Taujāta par nākotnes iecerēm, viņa atklāja, ka nākamgad pie lasītājiem nonāks stāstu krājums „Asimetrija”. Pagājis gandrīz gads kopš DUCIS CARA RUBĻU JEB NO SVĒTDIENAS LĪDZ SVĒTDIENAI atvēršanas svētkiem un ar tikšanos Kokneses pagasta bibliotēkā Daina Grūbe noslēdza viesošanās tūri pie lasītājiem ar vecmāmiņas mūžam veltīto grāmatu.

„Cilvēka dzīve ir kā neizbrienams okeāns, un tās neizpētītajās dzīlēs slēpjas daudz brīnumu…” Mums jāprot tikai tos ieraudzīt.

Sarmīte Rode

Antras Vasiļevskas, Ingrīdas Grūbes foto