"Piemini Latviju, latvi, ik stundas, ik brīdi, labās un ļaunās dienās; bet jo sevišķi, kad tev labi klājas. Zini,- neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu Māte - Latvija." /Jānis Jaunsudrabiņš/
16. novembrī Iršu klubā norisinājās svētku koncerts "Saules ceļu Latvijai". Pasākumā laikā tika godināta mūsu Māte Latvija 101. dzimšanas dienā.
Latvijas dzimšanas dienā it viss šķiet svētāks un svarīgāks. Viss, ko sakām, dzirdam un mīlam. Mēs paši esam tie, kas liek Latvijai spīdēt arvien spožāk. Tāpēc koncertā vietējie pašdarbnieki - deju kolektīvs VPDK "Irši" un sieviešu vokālais ansamblis vienojās koncertuzvedumā, kurā godāja ne tikai tautas vērtības, bet arī darba tikumu. Pasākuma laikā tika aizdegtas 5 sveces, kas simbolizēja Iršu pagasta iedzīvotāju vērtības. Vērtības, kas dara visu Latviju stipru.
Kārlis Ulmanis ir teicis: "Zeme ir tēvzeme. Viņu uzlabot nozīmē kalpot dzimtenei… Zeme neprasa, kādā valodā arājs ar viņu runā; zeme prasa, lai arājs to mīlētu." Tāpēc pirmo sveci aicināja aizdegt piensaimniecības saimnieci Anitu Biti par īstiem darba rūķiem - Iršu pagasta zemniekiem. Iršu pagastā ir 16 bioloģiskās saimniecības un 6 piensaimniecības. Dažas saimniecības ir attīstījušas arī aitkopību. Mūsu sētās dzīvo vareni vīri un čaklas sievas.
Kārļa Ulmaņa uztverē - Ģimene ir stūrakmens visā mūsu valsts dzīvē, un katra cilvēka lielākā manta ir viņa paša raksturs un viņa dzimta. Iršos priecājamies par katru pasaulē nākušo bērniņu. Tāpēc otro sveci aicināja aizdegt vienu no Iršu pagasta jaunākajiem bērniņiem - Eniju Riekstiņu ar viņas vecākiem par stiprām ģimenēm un bērniem.
Kārlis Ulmanis ir teicis: "Cilvēks nedzīvo vienīgi darbam un maizei, es ticu, ka viņam jārūpējas arī par prāta un sirds izglītību, par savas dvēseles izdaiļošanu." Tāpēc trešo un ceturto sveci aicināja aizdegt Iršu pagasta kultūras un tradīciju sargātājas - skolotāju Valdu Kalniņu un Iršu vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāju Ilonu Ūdri.
"Tomēr pāri visam un pirmā vietā stāv pats cilvēks savās garīgajās un saimnieciskajās vajadzībās, tieksmēs un prasībās. Cilvēks jānostāda pirmajā vietā." Tie ir Kārļa Ulmaņa vārdi. Tāpēc piekto sveci aicinājām aizdegt Iršu pagasta pārvaldes vadītājai Lāsmai Ružai- Riekstiņai par Iršu pagasta un visas Latvijas stiprajām ģimenēm.
Pasākuma laikā tika apbalvota arī "Gada iršēnietis" ieguvēja Linda Šmite. Rakstnieces grāmata "Aizved mani uz Hiršenhofu" ir dāvana Latvijas valsts simtgadei un Iršu pagasta iedzīvotājiem. Šķirot Iršu pagasta vēstures lappuses, Linda ir ieguldījusi paliekošu darbu un bagātinājusi novada kultūrvēsturisko mantojumu. Rakstniecībā Linda iet savu literāro ceļu, kopj latviešu valodu, meklē jaunvārdus, nebaidās no drosmīgām atziņām un balstās uz savu pasaules redzējumu. Saviem skolniekiem viņa māca: "Rakstīšana ir vienīgais veids, kā piespiest sevi dziļāk domāt . Ideju par grāmatu Linda kādu laiku izloloja sirdī un pēc idejas sākās rīcība – darbietilpīgs process – materiālu vākšana, pētīšana un rakstīšana. Grāmatu lasa, apspriež un vērtē.
Iršu pagastā mēs varam lepoties ar patiešām daudziem cilvēkiem un viņu paveiktajiem darbiem Iršu sabiedrības labā. Tāpēc pasākuma laikā tika izteiktas vairākas pateicības: Ausmai Grinšponei, Diānai Ozoliņai, Maijai Bērziņai, Olitai Ružai, Ivetai Hveckovičai, Maija Kalniņai, Jānim Brantam, Edgaram Bitei un Madarai Ziediņai. Iršu pagasta pārvalde, uzklausot iedzīvotāju ieteikumus un ievērojot līdzcilvēku padarītos darbus, vēlējās godināt tos iedzīvotājus, kuri tur godā darba tikumu un palīdz līdzcilvēkiem. Esam pārliecināti, ka šo krietno cilvēku ir daudz vairāk, kuri palīdz attīstīties Iršu pagastam un veicināt Iršu atpazīstamību Latvijā un aiz tās robežām. Tāpēc šī gada iniciatīva tiks turpināta arī nākošajā gadā un pārvalde priecāsies par jebkuru ieteikumu.
Šis pasākums tapa pateicoties vairākiem cilvēkiem: Sieviešu vokālā ansambļa vadītājai Valdai Kalniņai, Iršu VDPD vadītājai Ilonai Ūdrei, bibliotēkas vadītājai Dacei Grele, pārvaldes vadītājai Lāsma Ružai-Riekstiņai, Ritvaram Jirgenam, Normundam Jirgenam, Ilzei Kašai.
Mēs būsim tā, mēs būsim tā: kā ūdensrozes ezerā,
kā smalkas spalvas cielavā, kā putu ceļi Daugavā –
kā baltā svītra karogā, kā baltā svītra karogā.
Mēs būsim tā, mēs būsim tā: kā margrietiņas vainagā,
kā bērzu rinda ceļmalā, kā gliemežvāki jūrmalā –
Kā baltā svītra karogā, kā baltā svītra karogā…(M. Cielēna)
Ilze Kaša,
Kultūras pasākumu organizatore