Gricgales muižas centrs radies ap 1750. gadu, kad īpašumu ieguva Kristofora Korfa dzimta. Vēlāk tas nonāca Gārsenes baronu Budbergu valdījumā. No reiz 16 ēkām līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas, taču tās joprojām stāsta par Sēlijas vēsturisko apvidu. Muižas sirds bija kungu māja ar saimniecības ēkām – zirgu stallis, govju kūtis, klēts, spirta brūzis (1912), skola-baznīca (1783) un krogs (1831). Ēkas veidotas kā regulārs apbūves komplekss – kā sava laika mazpilsēta. Īpaši nozīmīgs ir Gricgales krogs, kas pēc Pirmā pasaules kara kļuva par amatnieka Kristapa Medņa īpašumu. Šeit dzimusi viņa meita – rakstniece un skolotāja Lūcija Ķuzāne, kura saglabāja šo vietu kā kultūras un atmiņu centru. 1983. gadā viņa krogā sāka rīkot Dzejas dienas, rakstnieku godināšanas pasākumus, tikšanās ar viesiem no tuvienes un tālienes.Šodien krogs joprojām ir dzīvs – to kopj un sargā biedrība "Upmales mantinieki", rūpējoties, lai Gricgales stāsts nepazustu.
Foto: Historia.lv