Lielzalves muiža, kur ir interesanti nostāsti par muižas dzīvi un īpašs stāsts par muižas ēzelīti. Pa parku un muižu jūs izvadās un visu pastāstīs, ja pieteiksieties.
17.gs. sākumā Zalves muižas vārds parādās vēstures avotos. Īpašumi piederējuši Livonijas ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas, kas apprecējis kādu Gotharda Ketlera radinieci, tad Nikolajam Korfam, Platonam Zubovam un visbeidzot grāfam Andrejam Šuvalovam un viņa dēlam Pēterim, kurš 1864.gadā kļuva par ģenerālgubernatoru Baltijā. Divstāvu ēka ar izvirzītiem sānu rizalītiem bijusi Andreja Šuvalova medību rezidence (runā, ka jau 1900.gadā te ierīkots telefona aparāts, lai saimnieks varētu ziņot par ierašanos uz medībām). 1920.gadā muižu atsavina, grāfs Šuvalovs emigrē uz ārzemēm, 8084 ha platību sadala jaunsaimniekiem. 1929.gadā kungu mājā sāk darboties skola, bet Otrā pasaules kara laikā vācieši ierīko kara hospitāli. 20.gs 70.gados ēkai tiek izmainīts plānojums.