Lielzalves muiža

    Zalve pirmo reizi vēstures rakstos minēta 1554.gadā. Lielzalves muiža  bijusi Livonijas ordeņa bruņinieku muiža. Pēc Livonijas sabrukuma (1561-2) zemes ap Zalvītes upi izdeva par lēni jeb nodeva valdījumā kopā ar Neretas un Daudzevas muižu zemēm bijušajam Livonijas ordeņa komturam (ordeņa pārvaldes iecirkņa vadītājam) Vilhelmam fon Efernam (Effern).

   Muižas medību pils jeb kungu māja celta 1676. gadā, – hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā, jo šīs zemes bija Kurzemes-Zemgales hercogistes (1562-1795) sastāvā. Muižas mājā saglabājušies seno pamatu un pagrabu daļas, nojaukto krāšņu  podiņu fragmenti, atrasti Polijas-Lietuvas kopvalsts šiliņi.

  Katrs gadsimts muižas celtnē atstājis sava laikmeta liecības. Muiža piederējusi arī fon Pletenbergiem (Valters Pletenbergs, viņa meita Elizabete u.c.),  Vāleniem (Benjamins, viņa meita Konstance Urzula), Brakeliem (Kazimirs Kristofs, viņa dēls Fridrihs Kazimirs), Korfiem (Nikolaus fon Korfs ar sievu Konstanci Ursulu, viņu dēls Nikolaus Ernsts fon Korfs, dz. Bruknā), Zuboviem (Valerians un viņa brālis Platons) un grāfiem Šuvaloviem (1826–1920). Pēdējie muižas īpašnieki bijuši grāfu Teklas un Andreja Šuvalovu dēls Pāvels un mazdēls Aleksandrs Šuvalovs.

   Pēc īpašumu privatizācijas 1922. gadā ap 8000 ha muižas zemes sadalīja jaunsaimniecībās, bet pils tika nodota Zalves skolas vajadzībām, jo skolas ēka bija nodegusi. Zalves pamatskola darbojās ar pārtraukumiem 1. un  2.pasaules kara laikā, kad tajā izvietots vācu hospitālis, līdz skolas slēgšanai 2009.gadā.

    Trīsarpus gadsimtus senā muižas māja apvīta leģendām par ļauniem un labiem saimniekiem, te mitušo ieradumiem un parašām, par pazemes ejām, piedzīvojumiem un spoku stāstiem. 

 

   Bijusī medību pils 20.gs. zaudējusi vērtīgas arhitektoniskās iezīmes un piedzīvojusi telpu pārbūvi. Neskatoties uz to, tā ir būtiska bijušās muižas apbūves centra sastāvdaļa, kas arī tagad kopā ar parku un klēti veido kultūrvēsturisko vidi.

    Par vērtībām tiek uzskatīts mājas apjoma un fasāžu telpiskais risinājums, ap 100cm biezās sienas, arkveida koridors. Saglabājusies daļa iekštelpu plānojuma ar barokālai  struktūrai raksturīgām anfilādē grupētām telpām. 18. un 19. gs. liecības ir vēsturiskie būvgaldniecības elementi (durvju vērtnes, logu slēģi, arkveidīgs, sākotnēji sīkrūtots logs un durvis uz otrā stāva balkonu, oderlogi ar ārlīstēm, ko rotā dekoratīvi kapiteļi utt.). No 19. un 20. gs. pirmās puses – dēļu un dēlīšu parketa grīdas, sešstūrveida ķieģeļu grīdas flīžu paraugi. Kā unikāli interjera elementi atzīti 19.gs. vidus stūra kamīns ar dzegu[1] un podiņu krāsns Rožu zālē.

   Par muižas mājas jeb medību pils seno greznību liecina arī vēsturiskā interjera dekoratīvās apdares elementi – vairāk kā 100 gadus veci dekoratīvu sienu krāsojumu varianti un sienu apdare, cokola krāsojums. Gandrīz visās telpās ir 19. gs. vidus sienu-griestu  dzegu profili, vairākās -  griestu rozetes, lustru āķi.

   Lielzalves muižas kungu māja iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ar Valsts aizsardzības Nr. 9345.

Ēkā un īpaši izveidotā ekspozīcijā par muižas vēsturi skatāmi atrastie artefakti par muižas kungu mājas pastāvēšanas dažādiem periodiem, sākot no 17.gs. Te glabājas pareizticīgo relikvija – kiots ar sakrālu tekstu, kas atradies šīs muižas kapelā. Valsts kultūras pieminekļu reģistrā tam piešķirts vietējas nozīmes mākslas pieminekļa statuss ar Valsts aizsardzības Nr.9340.

   Saglabājusies muižas klēts (1858) un senā muižas parka daļa ar alejām un jauniem vizuāliem objektiem.

 

   No 2019. gada muižas māja nodota lietošanā biedrībai Sēļu klubs.

Te iztīrītas, iekārtotas un apskatāmas telpas:

1.stāvā:

    pasākumu vieta – Rožu zāle,

    Amatu atvērtās darbnīcas – 2 telpas nodarbībām,

    Kapela – Zalves ev.-lut. draudzes dievkalpojumu un pulcēšanās vieta,

    Piemiņas istaba novadniekam dzejniekam Imantam Auziņam (1937-2013),  

    atklāta  2022.gadā.

 Imants Auziņš – viens no latviešu 20. gadsimta darbīgākajiem dzejniekiem, literatūrkritiķis un tulkotājs. Stiprs un stabils kā personība gan literatūrā, gan dzīvē - laikabiedru atmiņās. Dzimis Zalvē, beidzis Zalves pamatskolu un Neretas vidusskolu. Visu mūžu mīlējis dzimto pusi un Sēliju, kas atspoguļojas viņa daiļradē.

2.stāvā:

    ekspozīcija un novadpētniecības krātuve par Zalves skolu un Zalvi,

    20. gadsimta skolas klase,

    Sēļu istaba – Sēļu kluba darba telpa,

    nodarbību vieta bērniem  – Pasaku teātris,

    Gleznošanas studija,

    Medību spārns – telpas par medniekiem un dabu,

    Grāmatu krātuve – lasītava,

    Izstāžu zāle,

    Muižas vēstures istaba.

    Laipni gaidīti tuvi, tāli ciemiņi un savējie, lai iepazītu bijušo grāfu medību pili pašā ceļa malā, kavētos atmiņās par skolas laiku un uzzinātu par muižas šodienas piedāvājumu! Lielzalves muižas nākotne ir kalpot cilvēkiem, padarot dzīvi laukos saturīgāku, bagātāku un laimīgāku!

   

 Lielzalves muižas apmeklējumu lūgums pieteikt vismaz dienu iepriekš pa tālr. +371 27 071 996 vai

+371 28 709 378.

Par notikumiem un projektiem Lielzalves muižā var lasīt:

https://seluklubs.lv

https://www.facebook.com/seluklubs/ ,  

https://www.facebook.com/Lielz...

---

 

[1] Arhitektoniskās izpētes grupa, Dr.arch. Ilmārs Dirveiks. Lielzalves muižas kungu ēka. Kultūrvēsturiskais novērtējums, Rīga, 2021.