Kokneses vēstures senākā lapaspuse

                                                                         Kokneses viduslaiku pilsdrupas mūsdienās. Ingusa Pugačova fotogrāfija. 

Koknesē, vietā, kur satiekas divas upes, atrodas ainaviskās Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Tās iespējams aplūkot gan no sauszemes, gan no upes, dodoties izbraucienā ar kuģīti vai laivu. Pilsdrupu pamatus apskalo plašie Pērses un Daugavas ūdeņi un Kokneses viduslaiku pilsdrupas izskatās kā kuģis, kas triecas pret straumi. Bet vai zināji, ka Kokneses pils reiz bija viena no varenākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā? Aizkraukles novada un Kokneses Tūrisma informācijas centrs aicina – ielūkosimies Kokneses vēstures senākajā lapaspusē kopā! 

                                                                                        Kokneses pils zviedru laikos.     

Kokneses viduslaiku pils atradās dabīgi augstā, no dolomīta iežiem veidotā pakalnā, kur Pērses grava savienojas ar Daugavas ieleju. Šeit līdz     1208. gadam atradās latgaļu koka pils, kurā valdīja Polockas ķņaza vasalis Vesceke. 1209. gadā Rīgas bīskaps Alberts pavēlēja šeit uzbūvēt labi nocietinātu akmens pili. Sākumā tas bija divu stāvu nocietinājums, bet gadu gaitā pils piedzīvoja daudzas pārbūves. 

Starp pili, priekšpili un pilsētu bija divi sausi grāvji, kurus bija iespējams šķērsot ar paceļamajiem tiltiem. No pilsētas priekšpilī ieeja veda caur stūra torni Pērses pusē. Ieejas torņos sargāja nolaižamās restes. Pilī, korpusā gar Pērses krastu, atradās liels alus brūzis, maizes ceptuve un pils virtuve. Daugavas krasta korpusā atradās ar zirgiem darbināmas dzirnavas. Otrajā stāvā bija dzīvojamās telpas un sanāksmju zāles. Pērses pusē atradās ēdamtelpa un tuvāk rietumu gala tornim - kapela ar trim logiem uz pagalmu. Pils logiem 16. gadsimtā bijušas stikla rūtis. Apkurei otrajā stāvā bija ierīkotas podiņu krāsnis un kamīni. Pagalma vidū bija ierīkota aka - tā bijusi izcirsta klintī un izklāta ar mūri. Priekšpilī bija izvietoti kalpotāju dzīvokļi, smēde, klēts, staļļi.

                                                                  Kokneses pils uzspridzināšana 1701. gada 25. jūlijā. 

Kokneses pils viduslaiku karos daudzas reizes mainīja piederību. Liktenīgs Kokneses pilij izvērtās Ziemeļu karš. Tā sākumā, pēc neveiksmīga uzbrukuma Rīgai, sakšu karaspēks 1700. gada rudenī ar lielu pārspēku ieņēma zviedru pārvaldīto Kokneses pili. Gatavojoties to aizsargāt pret zviedru pretuzbrukumu, sakši izbūvēja jaunu pils ārējās aizsardzības līniju vairāk kā 4 kilometru garumā ar daudzām redutēm, kas apkārtnē ir redzamas arī šodien (īpaši labi pie kafejnīcas “Panna Cafe Koknese”). Tomēr gaidītais zviedru armijas uzbrukums Koknesei nesekoja - Zviedrijas karaspēks 1701. gada jūlijā smagi sakāva apvienoto Saksijas un Krievijas karaspēku Spilves pļavās pie Rīgas. Sakšu pulkvedis Ādams Heinrihs Bose 1701. gada 25. jūlijā pulksten 5 no rīta uzspridzināja abus Kokneses pils rietumu torņus. Kokneses pili vairs nekad neatjaunoja un tā netika apdzīvota.

                                     Kokneses pilsdrupas. Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena gravīra no 1866. gadā izdotā albuma.          

1744.gadā Krievijas ķeizariene Koknesi dāvināja grāfam Šuvalovam. 1780. gadā pili nopirka Oto fon Lēvenšterns - viņa dzimtas rokās Koknese palika līdz 1920. gada agrārajai reformai, savukārt Kokneses pilsdrupas jau 19. gadsimta beigās kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Gleznainā apkārtne, Kokneses parks un Pērses ūdenskritums vilināja Koknesi apmeklēt arī dažādus māksliniekus, fotogrāfus. Uzceļot Pļaviņu HES 20. gadsimta sešdesmitajos gados, ūdens līmenis Daugavā un Pērsē pacēlās līdz mūra pils pamatiem.

                    Kokneses pilsdrupas, Rīgas-Daugavpils lielceļš, Pērses tilts,  Stūreskrogs un Krievkalna pareizticīgo baznīca.                                                                       Ap 1930. gadu. Roberta Johansona foto. Attēls no zudusilatvija.lv

Mūsdienās Kokneses viduslaiku pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, kāzu ceremonijas senlatviešu stilā, par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki. Par senās pils varenību stāsta audiogids. Apskatei pieejams Moku kambaris,  senā bruģa un akas vietas atsegums. Vēsturiskā ekspozīcija pilsdrupu paviljonā sniedz ieskatu cilvēka skatam zudušajai ainavai.

                                                           Klasiskā Kokneses pilsdrupu ainava, kas attēlota gleznās un fotogrāfijās.                                                                                                                                   Attēls no zudusilatvija.lv

.

Informāciju sagatavoja Aizkraukles novada un Kokneses Tūrisma informācijas centrs, 1905. gada iela 7, Koknese.